Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Amsterdama, Atlantijas okeāns, Biosfēras rezervāts, Brēmerhāfene, Dabasgāze, Dānija, Dollarts, Ekosistēma, Elba, Emsa, Esbjerga, Heldera, Nacionālais parks, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Plūdmaiņas, Rāmsaras konvencija, Rietumeiropa, UNESCO, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vācija, Vēzere, Ziemeļjūra, 1978. gads, 1982. gads, 1997. gads.
Amsterdama
Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Amsterdama · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Vatu jūra un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Biosfēras rezervāts
2007. gadā. Biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā atrodas starptautiskas nozīmes ainavas un ekosistēmas.
Jaunums!!: Vatu jūra un Biosfēras rezervāts · Redzēt vairāk »
Brēmerhāfene
Brēmerhāfene ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Vatu jūra un Brēmerhāfene · Redzēt vairāk »
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Dabasgāze · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Dānija · Redzēt vairāk »
Dollarts
Dollarts jeb Dollards ir 90 km2 liels Vatu jūras līcis Emsas upes grīvā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Dollarts · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Vatu jūra un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Elba · Redzēt vairāk »
Emsa
Emsa ir 371 kilometru gara upe Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vatu jūra un Emsa · Redzēt vairāk »
Esbjerga
Esbjerga ir pilsēta Dānijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Esbjerga · Redzēt vairāk »
Heldera
Heldera ir pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Jaunums!!: Vatu jūra un Heldera · Redzēt vairāk »
Nacionālais parks
Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Jaunums!!: Vatu jūra un Nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Vatu jūra un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Vatu jūra un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Jaunums!!: Vatu jūra un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »
Rāmsaras konvencija
Konvencijas logo. Rāmsaras konvencija ir starptautisks līgums par nozīmīgu mitrāju saglabāšanu un ilgtspējīgu lietošanu.
Jaunums!!: Vatu jūra un Rāmsaras konvencija · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Vatu jūra un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Jaunums!!: Vatu jūra un UNESCO · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Jaunums!!: Vatu jūra un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vatu jūra un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēzere
Vēzere ir upe Vācijā.
Jaunums!!: Vatu jūra un Vēzere · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Vatu jūra un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
1978. gads
1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Vatu jūra un 1978. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: Vatu jūra un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Vatu jūra un 1997. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Vadehavet, Waadsee, Waddenzee, Wattenmeer.
