Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Veļikijnovgoroda

Indekss Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

123 attiecības: Aleksandrs Ņevskis, Algādzis, Andrejs Rubļovs, Angļi, Šliselburga, Ņeva, Ņevas kauja, Ņižņijnovgoroda, Bīskaps Alberts, Boriss Jeļcins, Dāņu Igaunija, Demjanskas katls, Gardarīke, Gotlande, Hanzas savienība, Harju apriņķis, Hazāri, Igauņi, Ilmenis, Ivans IV, Izborska, Jaroslavs Vladimirovičs, Jersika, Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Kauja pie Otepē (1217), Kazimirs IV Jagellons, Kijeva, Kijevas Krievzeme, Konstantinopole, Koporje, Krievija, Krievijas Impērija, Kriviči, Ladoga, Latgaļi, Lādogas ezers, Ledus kauja, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Luga, Maskavija, Merieši, Normāņi, Novgorodas apgabals, Novgorodas kņazi, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), ..., Novgorodas slaktiņš, Oļegs, Oba, Otrais pasaules karš, Pagājušo gadu vēsture, Pečeņegi, Permas novads, Polocka, Rakveres kauja, Romas pāvestu uzskaitījums, Rostova, Rublis, Ruriks, Rusi, Sakala, Sanktpēterburga, Sāmsala, Sibīrija, Somija, Somijas krusta kari, Staraja Ladoga, Staraja Rusa, Tālava, Turku, Ugaunija, Ukrainas grivna, UTC+3, Vērmahts, Viruzeme, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Svjatoslavičs, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Zobenbrāļu ordenis, Zviedri, 1014. gads, 1136. gads, 1142. gads, 1179. gads, 1217. gads, 1222. gads, 1228. gads, 1234. gads, 1240. gads, 1241. gads, 1242. gads, 1252. gads, 1259. gads, 1268. gads, 1283. gads, 1293. gads, 1300. gads, 1318. gads, 1323. gads, 1326. gads, 1364. gads, 1446. gads, 1456. gads, 1471. gads, 1478. gads, 1570. gads, 1611. gads, 1617. gads, 1650. gads, 1727. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1951. gads, 1992. gads, 1999. gads, 859. gads, 862. gads, 882. gads. Izvērst indekss (73 vairāk) »

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »

Algādzis

Algādzis bija strādnieks feodālisma laikā, kas pretēji kalpam strādāja par noteiktu dienas vai nedēļas algu.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Algādzis · Redzēt vairāk »

Andrejs Rubļovs

Andrejs Rubļovs (dzimis ap 1360. gaduПравославная энциклопедия. 380—387, miris 1428. gada 17. oktobrī Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Andrejs Rubļovs · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Angļi · Redzēt vairāk »

Šliselburga

Šliselburga ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Šliselburga · Redzēt vairāk »

Ņeva

Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņeva · Redzēt vairāk »

Ņevas kauja

Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »

Ņižņijnovgoroda

Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas ceturtā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Bīskaps Alberts

Bīskaps Alberts var būt.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Bīskaps Alberts · Redzēt vairāk »

Boriss Jeļcins

Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas prezidents.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Demjanskas katls

Demjanskas katls bija militārs ielenkums, ko Otrā pasaules kara laikā pret vācu karaspēku īstenoja Sarkanā armija Demjanskas apkārtnē.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Demjanskas katls · Redzēt vairāk »

Gardarīke

Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gardarīke · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gotlande · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Harju apriņķis

Harju apriņķis (jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Harju apriņķis · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāri bija tjurku izcelsmes cilts, kas no apmēram 200.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Hazāri · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Igauņi · Redzēt vairāk »

Ilmenis

Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ilmenis · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Izborska · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijevas Krievzemes Kijevas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jersika

Jersika var būt.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jersika · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »

Kijeva

Kijeva jeb Kijiva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kijeva · Redzēt vairāk »

Kijevas Krievzeme

Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (tās oriģinālie nosaukumi vikingu valodās: Garðaríki, grieķu: Ῥωσία, senslāvu: Рѹ́сь, latīņu: Russia, Ruthenia) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kijevas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā. Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Koporje

Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Koporje · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kriviči

Kriviči, arī krīviči, ir 9. — 17.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kriviči · Redzēt vairāk »

Ladoga

Ladoga var būt.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ladoga · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Lādogas ezers

Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ledus kauja · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

Luga

Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Luga · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Maskavija · Redzēt vairāk »

Merieši

Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Krievijā — Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Merieši · Redzēt vairāk »

Normāņi

Normāņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normāņi bija vikingu grupa, kas no 8.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Normāņi · Redzēt vairāk »

Novgorodas apgabals

Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas apgabals · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862-1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »

Novgorodas slaktiņš

Novgorodas ikona (12. gs.). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas slaktiņš · Redzēt vairāk »

Oļegs

Oļegs var būt.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oļegs · Redzēt vairāk »

Oba

Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oba · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pečeņegi

Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā. Pečeņegi bija tjurku valodās runājošu stepju klejotāju cilšu apvienība 9.-11.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pečeņegi · Redzēt vairāk »

Permas novads

Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Permas novads · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka, arī Polacka ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Polocka · Redzēt vairāk »

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »

Romas pāvestu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rostova

Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rostova · Redzēt vairāk »

Rublis

Krievijas rubļu (2006). Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016). Rublis ir naudas vienība.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rublis · Redzēt vairāk »

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ruriks · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rusi · Redzēt vairāk »

Sakala

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sakala · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Somija · Redzēt vairāk »

Somijas krusta kari

Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Staraja Ladoga

9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »

Staraja Rusa

Staraja Rusa ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Staraja Rusa · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Tālava · Redzēt vairāk »

Turku

left Turku ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Turku · Redzēt vairāk »

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ugaunija · Redzēt vairāk »

Ukrainas grivna

Ukrainas grivna ir Ukrainas nacionālā valūta kopš.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ukrainas grivna · Redzēt vairāk »

UTC+3

UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un UTC+3 · Redzēt vairāk »

Vērmahts

1940. gadā Vērmahts (— "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vērmahts · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Vladimiras-Suzdaļas kņazi

Kijevas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijevas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijevas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zelta Ordas hanu uzskaitījums

Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zviedri · Redzēt vairāk »

1014. gads

1014.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1014. gads · Redzēt vairāk »

1136. gads

1136.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1136. gads · Redzēt vairāk »

1142. gads

1142.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1142. gads · Redzēt vairāk »

1179. gads

1179.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1179. gads · Redzēt vairāk »

1217. gads

1217.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1217. gads · Redzēt vairāk »

1222. gads

1222.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1222. gads · Redzēt vairāk »

1228. gads

1228.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1228. gads · Redzēt vairāk »

1234. gads

1234.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1234. gads · Redzēt vairāk »

1240. gads

1240.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1240. gads · Redzēt vairāk »

1241. gads

1241.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1241. gads · Redzēt vairāk »

1242. gads

1242.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1242. gads · Redzēt vairāk »

1252. gads

1252.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1252. gads · Redzēt vairāk »

1259. gads

1259.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1259. gads · Redzēt vairāk »

1268. gads

1268.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1268. gads · Redzēt vairāk »

1283. gads

1283.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1283. gads · Redzēt vairāk »

1293. gads

1293.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1293. gads · Redzēt vairāk »

1300. gads

1300.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1300. gads · Redzēt vairāk »

1318. gads

1318.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1318. gads · Redzēt vairāk »

1323. gads

1323.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1323. gads · Redzēt vairāk »

1326. gads

1326.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1326. gads · Redzēt vairāk »

1364. gads

1364.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1364. gads · Redzēt vairāk »

1446. gads

1446.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1446. gads · Redzēt vairāk »

1456. gads

1456.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1456. gads · Redzēt vairāk »

1471. gads

1471.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1471. gads · Redzēt vairāk »

1478. gads

1478.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1478. gads · Redzēt vairāk »

1570. gads

1570.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1570. gads · Redzēt vairāk »

1611. gads

1611.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1611. gads · Redzēt vairāk »

1617. gads

1617.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1617. gads · Redzēt vairāk »

1650. gads

1650.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1650. gads · Redzēt vairāk »

1727. gads

1727.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1727. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1999. gads · Redzēt vairāk »

859. gads

859.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 859. gads · Redzēt vairāk »

862. gads

862.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 862. gads · Redzēt vairāk »

882. gads

882.

Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 882. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Novgoroda, Novgorodieši, Novgroda.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »