Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Veimāra

Indekss Veimāra

Veimāra ir neliela pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.

38 attiecības: Artūrs Šopenhauers, Bauhaus, Bībele, Būhenvaldes koncentrācijas nometne, Berlīne, Desava, Frīdrihs Šillers, Frīdrihs Nīče, Johans Gotfrīds Herders, Johans Sebastians Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Kārlis Filips Emanuels Bahs, Lūkass Krānahs Vecākais, Leipciga, Mārtiņš Luters, Otrais pasaules karš, Tīringene, Vācieši, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Veimāras republika, 1534. gads, 1604. gads, 1639. gads, 1714. gads, 1788. gads, 1811. gads, 1890. gads, 1907. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1933. gads, 1949. gads, 1974. gads, 1990. gads, 2004. gads, 3. septembris, 899. gads.

Artūrs Šopenhauers

Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: Veimāra un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »

Bauhaus

Desavā Das Staatliche Bauhaus, plašāk zināms vienkārši kā Bauhaus, bija mākslas virziens Vācijā, kas bija vērsts uz kombinēto amatniecību un tēlotājmākslu.

Jaunums!!: Veimāra un Bauhaus · Redzēt vairāk »

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu un kristiešu svēto tekstu apzīmēšanai.

Jaunums!!: Veimāra un Bībele · Redzēt vairāk »

Būhenvaldes koncentrācijas nometne

Vārti uz Būhenvaldes koncentrācijas nometnes noliktavu. Skats no debesīm uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, 2008. gadā. Būhenvaldes koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometne Vācijā, Veimāras ziemeļos.

Jaunums!!: Veimāra un Būhenvaldes koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Veimāra un Berlīne · Redzēt vairāk »

Desava

Desava ir pilsēta Vācijā, Saksijā-Anhaltē, pie Muldes upes ietekas Elbā, kopš 2007.

Jaunums!!: Veimāra un Desava · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šillers

Frīdrihs Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis Marbahā pie Nekaras, miris Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks.

Jaunums!!: Veimāra un Frīdrihs Šillers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Nīče

Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Veimāra un Frīdrihs Nīče · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Jaunums!!: Veimāra un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »

Johans Sebastians Bahs

Johans Sebastians Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.

Jaunums!!: Veimāra un Johans Sebastians Bahs · Redzēt vairāk »

Johans Volfgangs fon Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Veimāra un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »

Kārlis Filips Emanuels Bahs

Kārlis Filips Emanuels Bahs (saukts arī par Berlīnes Bahu un Hamburgas Bahu; dzimis, miris) bija klasicisma laika vācu komponists.

Jaunums!!: Veimāra un Kārlis Filips Emanuels Bahs · Redzēt vairāk »

Lūkass Krānahs Vecākais

Krānaha pašportrets 77 gadu vecumā (1550) Lūkass Krānahs Vecākais (dzimis 1472. gada 4. oktobrī Kronahā, miris 1553. gada 16. oktobrī Veimārā), dzimis Lūkass Millers (Lucas Müller), bija renesanses laika vācu gleznotājs un grafiķis (vara grebumi, kokgriezumi), ziemeļu renesanses pārstāvis.

Jaunums!!: Veimāra un Lūkass Krānahs Vecākais · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Veimāra un Leipciga · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: Veimāra un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Veimāra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Tīringene

Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Veimāra un Tīringene · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Veimāra un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Veimāra un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Veimāra un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Veimāras republika

Deutsches Reich Veimāras republikas karogs Veimāras republikas ģerbonis 275px Valsts valoda vācu valoda Galvaspilsēta Berlīne Teritorija (1925. g.)468 787 km² Iedzīvotāju skaits - Kopā - blīvums62 411 000 133,1/km² Nodibināšana09.11.1918.

Jaunums!!: Veimāra un Veimāras republika · Redzēt vairāk »

1534. gads

1534.

Jaunums!!: Veimāra un 1534. gads · Redzēt vairāk »

1604. gads

1604.

Jaunums!!: Veimāra un 1604. gads · Redzēt vairāk »

1639. gads

1639.

Jaunums!!: Veimāra un 1639. gads · Redzēt vairāk »

1714. gads

1714.

Jaunums!!: Veimāra un 1714. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: Veimāra un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1811. gads

1811.

Jaunums!!: Veimāra un 1811. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: Veimāra un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: Veimāra un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Veimāra un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Veimāra un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Veimāra un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: Veimāra un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: Veimāra un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: Veimāra un 1990. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: Veimāra un 2004. gads · Redzēt vairāk »

3. septembris

3.

Jaunums!!: Veimāra un 3. septembris · Redzēt vairāk »

899. gads

899.

Jaunums!!: Veimāra un 899. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Weimar.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »