Ātrāk nekā pārlūku!
132 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs Ņevskis, Algādzis, Andrejs Rubļovs, Angļi, Autoceļš M10 (Krievija), Šliselburga, Ņeva, Ņevas kauja, Ņižņijnovgoroda, Belozerska, Boriss Jeļcins, Dāņu Igaunija, Demjanskas katls, Gardarīke, Gotlande, Hanzas savienība, Harju apriņķis, Hazāri, Igauņi, Ilmenis, Ivans IV, Izborska, Jaroslavs Vladimirovičs, Jersika (valsts), Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Kauja pie Otepē (1217), Kazimirs IV Jagellons, Kijiva, Kijivas Krievzeme, Konstantinopole, Koporje, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kriviči, Latgaļi, Lādogas ezers, Ledus kauja, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Luga, Maskavija, Merieši, Muromieši, Normaņi, ..., Novgorodas apgabals, Novgorodas kņazi, Novgorodas kodekss, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Novgorodas Republika, Novgorodas slaktiņš, Oļegs (kņazs), Oba, Otrais pasaules karš, Pagājušo gadu vēsture, Pečeņegi, Permas novads, Poļani, Polocka, Rakveres kauja, Romas pāvestu uzskaitījums, Rostova, Rublis, Ruriks, Rusi, Sakala, Sanktpēterburga, Sāmsala, Sibīrija, Somija, Somijas krusta kari, Staraja Ladoga, Staraja Rusa, Stolbovas miera līgums, Tālava, Turku, Ugaunija, Ukrainas hrivna, UTC+3, Vērmahts, Veļikijnovgoroda, Vepsi, Viruzeme, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Svjatoslavičs, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Zobenbrāļu ordenis, Zviedri, 1014. gads, 1136. gads, 1142. gads, 1179. gads, 1217. gads, 1222. gads, 1228. gads, 1234. gads, 1240. gads, 1241. gads, 1242. gads, 1252. gads, 1259. gads, 1268. gads, 1283. gads, 1293. gads, 1300. gads, 1318. gads, 1323. gads, 1326. gads, 1364. gads, 1446. gads, 1456. gads, 1471. gads, 1478. gads, 1570. gads, 1611. gads, 1617. gads, 1650. gads, 1727. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1951. gads, 1992. gads, 1999. gads, 859. gads, 862. gads, 882. gads. Izvērst indekss (82 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Algādzis
Algādzis bija muižas strādnieks, kas strādāja par noteiktu dienas vai nedēļas algu.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Algādzis · Redzēt vairāk »
Andrejs Rubļovs
Andrejs Rubļovs (dzimis ap 1360. gadu,Православная энциклопедия. 380—387 miris 1428. gada 17. oktobrī Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Andrejs Rubļovs · Redzēt vairāk »
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Angļi · Redzēt vairāk »
Autoceļš M10 (Krievija)
M10 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017) Autoceļš M10 "Krievija" (Автодорога М-10 «Россия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Autoceļš M10 (Krievija) · Redzēt vairāk »
Šliselburga
Šliselburga ir pilsēta pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera Ļeņingradas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Šliselburga · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņeva · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Belozerska · Redzēt vairāk »
Boriss Jeļcins
Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Demjanskas katls
Demjanskas katls bija militārs ielenkums, ko Otrā pasaules kara laikā pret vācu karaspēku īstenoja Sarkanā armija Demjanskas apkārtnē.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Demjanskas katls · Redzēt vairāk »
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gardarīke · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gotlande · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Harju apriņķis
Harju apriņķis (jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Harju apriņķis · Redzēt vairāk »
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Hazāri · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Igauņi · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Izborska · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Koporje
Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Koporje · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1610—1617) · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kriviči · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Luga
Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Luga · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Maskavija · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Merieši · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Muromieši · Redzēt vairāk »
Normaņi
Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Normaņi · Redzēt vairāk »
Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas apgabals · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas kodekss
''Novgorodas kodeksa'' pirmā lapa, 1010. gads Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas kodekss · Redzēt vairāk »
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Novgorodas slaktiņš
Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas slaktiņš · Redzēt vairāk »
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oļegs (kņazs) · Redzēt vairāk »
Oba
Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oba · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Permas novads
Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Permas novads · Redzēt vairāk »
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Poļani · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Polocka · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rostova · Redzēt vairāk »
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rublis · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ruriks · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rusi · Redzēt vairāk »
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sakala · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Staraja Rusa
Staraja Rusa ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Staraja Rusa · Redzēt vairāk »
Stolbovas miera līgums
Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Stolbovas miera līgums · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Tālava · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Turku · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Ukrainas hrivna
Ukrainas hrivna ir Ukrainas nacionālā valūta kopš.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ukrainas hrivna · Redzēt vairāk »
UTC+3
UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un UTC+3 · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vepsi
Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vepsi · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zviedri · Redzēt vairāk »
1014. gads
1014.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1014. gads · Redzēt vairāk »
1136. gads
1136.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1136. gads · Redzēt vairāk »
1142. gads
1142.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1142. gads · Redzēt vairāk »
1179. gads
1179.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1179. gads · Redzēt vairāk »
1217. gads
1217.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1217. gads · Redzēt vairāk »
1222. gads
1222.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1222. gads · Redzēt vairāk »
1228. gads
1228.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1228. gads · Redzēt vairāk »
1234. gads
1234.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1234. gads · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1240. gads · Redzēt vairāk »
1241. gads
1241.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1241. gads · Redzēt vairāk »
1242. gads
1242.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1242. gads · Redzēt vairāk »
1252. gads
1252.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1252. gads · Redzēt vairāk »
1259. gads
1259.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1259. gads · Redzēt vairāk »
1268. gads
1268.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1268. gads · Redzēt vairāk »
1283. gads
1283.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1283. gads · Redzēt vairāk »
1293. gads
1293.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1293. gads · Redzēt vairāk »
1300. gads
1300.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1300. gads · Redzēt vairāk »
1318. gads
1318.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1318. gads · Redzēt vairāk »
1323. gads
1323.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1323. gads · Redzēt vairāk »
1326. gads
1326.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1326. gads · Redzēt vairāk »
1364. gads
1364.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1364. gads · Redzēt vairāk »
1446. gads
1446.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1446. gads · Redzēt vairāk »
1456. gads
1456.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1456. gads · Redzēt vairāk »
1471. gads
1471.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1471. gads · Redzēt vairāk »
1478. gads
1478.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1478. gads · Redzēt vairāk »
1570. gads
1570.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1570. gads · Redzēt vairāk »
1611. gads
1611.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1611. gads · Redzēt vairāk »
1617. gads
1617.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1617. gads · Redzēt vairāk »
1650. gads
1650.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1650. gads · Redzēt vairāk »
1727. gads
1727.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1727. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1951. gads
1951.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1951. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1999. gads · Redzēt vairāk »
859. gads
859.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 859. gads · Redzēt vairāk »
862. gads
862.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 862. gads · Redzēt vairāk »
882. gads
882.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 882. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lielā Novgoroda, Novgoroda, Novgorodieši, Novgroda.
