Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vidzemes guberņa

Indekss Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

193 attiecības: Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts), Akmeņsalas draudzes novads, Alūksnes draudzes novads, Aleksandrs Menšikovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Allažu draudzes novads, Alojas draudzes novads, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Apekalna draudzes novads, Apvienotā Baltijas hercogiste, Asigale, Autonomā Igaunijas guberņa, Ļaudonas draudzes novads, Ērģemes draudzes novads, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ēveles draudzes novads, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Āraišu draudzes novads, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Bērzaunes draudzes novads, Brestļitovskas miera līgums, Bukulti (Garkalnes novads), Burtnieku draudzes novads, Cēsis, Cēsu apriņķis, Cēsu draudzes novads, Cesvaines draudzes novads, Dalbe, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas draudzes novads, Daugavpils apriņķis, Džordžs Brauns, Dikļu draudzes novads, Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis, Doles draudzes novads, Draudzes novads, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Ebreji, Filips Pauluči, Gaujienas draudzes novads, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gostiņi, Gulbenes draudzes novads, Gustavs Zemgals, Iļķene, Igauņi, ..., Igaunija, Igaunijas guberņa, Ikšķiles—Salaspils draudzes novads, Inflantijas vaivadija, Jaunie laiki, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpils draudzes novads, Jūrmala, Jelgava, Jevgēņijs Golovins (futbolists), Kaja Kanepi, Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Karksi-Nuija, Katrīna II Lielā, Kārlis Magnuss fon der Pālens, Kārlis Ulmanis, Koknese, Kokneses draudzes novads, Krievi, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kuresāre, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latgale, Latvieši, Latvija, Lazdonas draudzes novads, Līvu zemes, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Lielais Ziemeļu karš, Lieljumpravas draudzes novads, Lieljumpravas muiža, Lielvārdes draudzes novads, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Liepupes draudzes novads, Lietuvieši, Liezēres draudzes novads, Limbaži, Limbažu draudzes novads, Lubānas draudzes novads, Ludzas apriņķis, Lugažu draudzes novads, Madlienas draudzes novads, Magnuss Gustavs fon Esens, Matīšu draudzes novads, Mazsalacas draudzes novads, Mālpils draudzes novads, Meizakila, Muiža, Nītaures draudzes novads, Oberosts, Ogre, Olaine, Otepē, Pagasts, Palsmanes draudzes novads, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pēteris Goļicins, Pēteris I, Pēteris Lasī, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Peltsamā, Pelva, Piltenes apgabals, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pleskavas guberņa, Poļi, Prūsija, Raunas draudzes novads, Rīga, Rīgas apriņķis, Rīgas guberņa, Rīgas jūras līcis, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas vietniecība, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rēzeknes apriņķis, Rencēni, Repina, Ropažu draudzes novads, Rubenes draudzes novads, Salacgrīvas draudzes novads, Salaspils, Sāmsala, Sāremā apriņķis, Senna, Sergejs Goļicins, Siguldas draudzes novads, Skrīveri, Skujenes draudzes novads, Skultes draudzes novads, Sloka (Jūrmala), Slokas apgabals, Slokas draudzes novads, Smiltenes draudzes novads, Smoļenska, Straupe, Straupes draudzes novads, Strenči, Suntažu draudzes novads, Tartu, Tartu apriņķis, Tartu Universitāte, Tirzas draudzes novads, Trikātas draudzes novads, Umurgas draudzes novads, Valga, Valka, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras apriņķis, Valmieras draudzes novads, Vastselīna, Vācieši, Vācu valoda, Vecpiebalgas draudzes novads, Versts, Veru, Veru apriņķis, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vilhelms fon Līvens, Viljandi, Viljandi apriņķis, Vitebskas guberņa, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1710. gads, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads, 1917. gads, 1918. gads. Izvērst indekss (143 vairāk) »

Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)

Aizkraukles draudzes novads (1791. gada karte). Aizkraukles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts) · Redzēt vairāk »

Akmeņsalas draudzes novads

Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Alūksnes draudzes novads

Alūksnes draudzes novads (1793. gada karte). Alūksnes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alūksnes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Menšikovs

Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)

Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »

Allažu draudzes novads

Allažu draudzes novads (1791. gada karte). Allažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Allažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Alojas draudzes novads

Alojas draudzes novads (1798). Alojas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903). Alojas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alojas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Andrejs Priedkalns

Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »

Apekalna draudzes novads

Apekalna draudzes novads (1793. gada karte). Apekalna draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Apekalna draudzes novads · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Asigale

Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Krimuldas novadā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Asigale · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Ļaudonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ērģemes draudzes novads

Ērģemes draudzes novads (1793. gada karte). Ērģemes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērģemes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ēveles draudzes novads

Ēveles draudzes novads (1793. gada karte). Ēveles draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ēveles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ādažu-Carnikavas draudzes novads

Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādažu-Carnikavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Āraišu draudzes novads

Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Āraišu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Baltijas ģenerālgubernatori

Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Bērzaunes draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Bukulti (Garkalnes novads)

Bukulti ir ciems Garkalnes novadā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bukulti (Garkalnes novads) · Redzēt vairāk »

Burtnieku draudzes novads

Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798). Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015). Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Cēsu draudzes novads

Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Cesvaines draudzes novads

Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cesvaines draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dalbe

Dalbe ir apdzīvota vieta Zemgalē, Ozolnieku novadā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dalbe · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas draudzes novads

Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Džordžs Brauns

Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »

Dikļu draudzes novads

Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dikļu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis

Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis · Redzēt vairāk »

Doles draudzes novads

Doles draudzes novads (1791. gada karte). Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000). Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Doles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dzērbenes—Drustu draudzes novads

Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ebreji · Redzēt vairāk »

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modenā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas impērijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »

Gaujienas draudzes novads

Gaujienas draudzes novads (1793. gada karte). Gaujienas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gaujienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Gerhards Johans fon Lēvenvolde

Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »

Gostiņi

Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa pie Aiviekstes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gostiņi · Redzēt vairāk »

Gulbenes draudzes novads

Gulbenes draudzes novads (1793. gada karte). Gulbenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gulbenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Iļķene

Iļķene ir ciems Ādažu novadā, izvietojies novada austrumdaļā, no novada centra Ādažiem un no Rīgas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Iļķene · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Ikšķiles—Salaspils draudzes novads

Ikšķiles un Salaspils draudzes novadi (1791. gada karte). Ikšķiles baznīca 18. gadsimtā. Salaspils luterāņu baznīca (pēc 1931). Ikšķiles—Salaspils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ikšķiles—Salaspils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Jaunpiebalgas draudzes novads

Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001). Jaunpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads var būt.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kura atrodas Vidzemē, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jevgēņijs Golovins (futbolists)

Jevgēņijs Golovins (dzimis) ir futbolists (pussargs), kurš šobrīd spēlē FK Liepājas Metalurgs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jevgēņijs Golovins (futbolists) · Redzēt vairāk »

Kaja Kanepi

Kaja Kanepi (dzimusi Hāpsalu, Igaunijā) ir igauņu tenisiste.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kaja Kanepi · Redzēt vairāk »

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads

Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kārlis Magnuss fon der Pālens

Brīvkungs Kārlis Magnuss fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Magnuss fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir sena pilsēta, šobrīd lielciems Vidzemes dienvidos, Kokneses novada centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses draudzes novads

Kokneses draudzes novads (1791. gada karte). Kokneses draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kokneses draudzes novads · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Kuresāre

Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kuresāre · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvija · Redzēt vairāk »

Lazdonas draudzes novads

Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lazdonas luterāņu baznīca (2000). Lazdonas pareizticīgo baznīca (2008). Lazdonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lazdonas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Līvu zemes · Redzēt vairāk »

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads

Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas draudzes novads

Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lieljumpravas muiža

Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »

Lielvārdes draudzes novads

Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Liepmuižas—Vestienas draudzes novads

Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Liepupes draudzes novads

Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liepupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Liezēres draudzes novads

Liezēres (''Löser'') draudzes novads (1798). Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā). No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016). Liezēres draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liezēres draudzes novads · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Limbaži · Redzēt vairāk »

Limbažu draudzes novads

Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Lubānas draudzes novads

Lubānas draudzes novads (1798. gada karte). Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lubānas luterāņu baznīca (2017) Lubānas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lubānas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Ludzas apriņķis

Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »

Lugažu draudzes novads

Lugažu draudzes novads (1793. gada karte). Lugažu draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lugažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Madlienas draudzes novads

Madlienas draudzes novads (1791. gada karte). Madlienas baznīca (''Sisselgal, Maddaleene'') un mācītājmuiža apzīmētas ar krustiņiem. Madlienas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Madlienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Magnuss Gustavs fon Esens

Johans Magnuss Gustavs fon Esens (pazīstams kā Ivans Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija zviedru/vācbaltiešu izcelsmes krievu ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »

Matīšu draudzes novads

Matīšu draudzes novads (1798). Matīšu luterāņu baznīca (2000). Matīšu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Matīšu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mazsalacas draudzes novads

Mazsalacas draudzes novads (1798). Mazsalacas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mazsalacas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Mālpils draudzes novads

Mālpils draudzes novads (1791. gada karte). Mālpils baznīca (2001). Mālpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mālpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Meizakila

Meizakila ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķa Muļgu pagastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Meizakila · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Muiža · Redzēt vairāk »

Nītaures draudzes novads

Nītaures draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņiem apzīmētas Nītaures (''Nietawre'') baznīca un mācītājmuiža. Nītaures baznīca (2000). Nītaures draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nītaures draudzes novads · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917). Oberosta pastmarkas. Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oberosts · Redzēt vairāk »

Ogre

Ogre ir pilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ogre · Redzēt vairāk »

Olaine

Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Olaine · Redzēt vairāk »

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otepē · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pagasts · Redzēt vairāk »

Palsmanes draudzes novads

Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads (1793. gada karte). Palsmanes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes—Aumeisteru draudzes novada.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Palsmanes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pēteris Goļicins

Pjotrs (Pēteris) Goļicins (1660—1722) bija Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Lielā Ziemeļu kara laikā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Goļicins · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »

Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »

Peltsamā

Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Peltsamā · Redzēt vairāk »

Pelva

Pelva ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos, Pelvas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pelva · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa jeb, īslaicīgi, Pleskavas vietniecība bija Krievijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Poļi · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Prūsija · Redzēt vairāk »

Raunas draudzes novads

Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu puse).

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »

Rīgas jūras līcis

Rīgas jūras līcis jeb Rīgas līcis (— ‘Līvu līcis’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas jūras līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern''). Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā. Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Rūjas upes krastā, Rūjienas novada centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūjiena · Redzēt vairāk »

Rūjienas draudzes novads

Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rēzeknes apriņķis

Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »

Rencēni

Rencēni ir apdzīvota vieta Burtnieku novada Rencēnu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rencēni · Redzēt vairāk »

Repina

Repina ir pilsēta Igaunijas austrumu daļā, Pelvas apriņķī.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Repina · Redzēt vairāk »

Ropažu draudzes novads

Ropažu draudzes novads (1791. gada karte). Ropažu baznīca (2004). Ropažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ropažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Rubenes draudzes novads

Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Salacgrīvas draudzes novads

Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salacgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salaspils · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāremā apriņķis

Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »

Senna

Senna var nozīmēt.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Senna · Redzēt vairāk »

Sergejs Goļicins

Kņazs Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »

Siguldas draudzes novads

Siguldas draudzes novads (1791. gada karte). Siguldas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Siguldas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Skrīveri

Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Skrīveru novada centrs Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skrīveri · Redzēt vairāk »

Skujenes draudzes novads

Skujenes draudzes novads (1798). Skujenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Skujenes luterāņu baznīca (2016). Skujenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skujenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Skultes draudzes novads

Skultes draudzes novads (1791. gada karte). Skultes Sv. Matīsa baznīca (2000). Skultes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skultes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupu (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »

Slokas draudzes novads

Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Slokas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Smiltenes draudzes novads

Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smiltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Pārgaujas novada Straupes pagastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Straupe · Redzēt vairāk »

Straupes draudzes novads

Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Strenči

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Strenču novada centrs Gaujas krastā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Strenči · Redzēt vairāk »

Suntažu draudzes novads

Suntažu draudzes novads (1791. gada karte). Suntažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Suntažu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu apriņķis

Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tirzas draudzes novads

Tirzas—Velēnas draudzes novads (1793. gada karte). Tirzas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tirzas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Trikātas draudzes novads

Trikātas draudzes novads (1793. gada karte). Trikātas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Trikātas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Umurgas draudzes novads

Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valga · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķis

Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmieras draudzes novads

Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vastselīna

Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piusas upes krastos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vastselīna · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecpiebalgas draudzes novads

Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Versts

Verstu stabs. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Versts · Redzēt vairāk »

Veru

Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Veru · Redzēt vairāk »

Veru apriņķis

Veru apriņķis, arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Veru apriņķis · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm. Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. 1710.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viljandi · Redzēt vairāk »

Viljandi apriņķis

Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viljandi apriņķis · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1918. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas guberņa, Rīgas militārais gubernators, Rīgas un Vidzemes gubernators, Rīgas ģenerālgubernators, Vidzemes Guberņa, Vidzemes gubernatori, Vidzemes ģenerālgubernatori.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »