20 attiecības: Albedili, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Budenbroki, Fon Belovi, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Frīdrihs fon Meijendorfs, Frīdrihs fon Siverss, Gothards Vilhelms fon Bergs, Hamilkārs fon Felkerzāms, Heinrihs Gustavs fon Patkuls, Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks, Kloti no Jirgensburgas, Kristīne I Vāsa, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordeņa landmaršali, Pauls Hermanis fon Līvens, Sigulda, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Zviedru Vidzeme.
Albedili
Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Albedili · Redzēt vairāk »
Ādolfs Pilars fon Pilhavs
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »
Budenbroki
Budenbroku dzimtas ģerbonis. Budenbroki ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Budenbroki · Redzēt vairāk »
Fon Belovi
Fon Belovu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas, 1882). Fon Belovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Fon Belovi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Meijendorfs
Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs brīvkungs fon Meijendorfs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Frīdrihs fon Meijendorfs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Siverss
Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Frīdrihs fon Siverss · Redzēt vairāk »
Gothards Vilhelms fon Bergs
Gothards Vilhelms fon Bergs (1682—1756) bija Vidzemes landmaršals (1727-1730).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Gothards Vilhelms fon Bergs · Redzēt vairāk »
Hamilkārs fon Felkerzāms
Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Hamilkārs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Heinrihs Gustavs fon Patkuls
Heinrihs Gustavs fon Patkuls (dzimis, miris 1778. gadā) bija Rozulā dzimis vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Heinrihs Gustavs fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks
Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks (dzimšanas dati nezināmi, miris) bija Vidzemes guberņas landmaršals no 1730.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks · Redzēt vairāk »
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Pauls Hermanis fon Līvens
Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Sigulda · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Vidzemes landmaršali un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas landmaršali, Livonijas landmaršals, Vidzemes bruņniecības landmaršals, Vidzemes landmaršals, Vidzemes landmāršali, Zviedru Vidzemes landmaršals.