Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vidzemes landtāgs

Indekss Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

29 attiecības: Apvienotā Baltijas hercogiste, Brandenburgas Vilhelms, Cēsis, Draudzes novads, Februāra revolūcija, Georgs Radvils, Inflantijas seimiks, Jānis Hodkevičs, Johans Reinholds fon Patkuls, Katrīna II Lielā, Landrāts, Latvijas Satversmes sapulce, Livonijas bruņniecība, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Piltenes landtāgs, Rīgas arhibīskapija, Rīgas rāte, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vidzemes landmaršali, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme.

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (vācu: Wilhelm von Brandenburg, latīņu: Guilhelmus Marchio Brandenburgiensis; 1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 - 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Cēsis · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Putilova fabrikas strādnieču demonstrācija revolūcijas dienās Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Georgs Radvils

Georgs Radivils kardināla tērpā (16. gadsimta glezna) Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Inflantijas seimiks

Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »

Jānis Hodkevičs

Jānis Hodkevičs (19. gadsimta zīmējums) Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Landrāts

Landrāts (- "zemes padomnieks") bija vēlēta amatpersona Piltenes apgabala un Zviedru Vidzemes, vēlāk Vidzemes guberņas zemes padomēs - landrātu kolēģijās (Landratskollegium).

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Landrāts · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas landtāgs

Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Lietuvai 1566. gadā pakļautā Livonijas hercogistes teritorija (pelēkā krāsā). Sārtā krāsā iezīmēta krievu 1558. — 1570. gadā okupētā daļa (pamatā Tērbatas bīskapija). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija 1566.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Muiža · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes landtāgs

Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmāršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Vidzemes landtāgs un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »