Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vidusdevons

Indekss Vidusdevons

Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

29 attiecības: Aleirīti, Arukilas svīta, Augšdevons, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā epoha, Ģeosinklināles, Ķīna, Živetas stāvs, Burtnieku svīta, Devons, Eifela stāvs, Gondvāna, Jūras līmenis, Jūras transgresija, Karbonāti, Kvartārs, Lagūna, Latvija, Latvijas ieliece, Māls, Narvas svīta, Nodalījums (botānika), Pērnavas svīta, Plātņu tektonika, Rietumeiropa, Salaca, Sauszeme, Smiltis, Urāli.

Aleirīti

Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.

Jaunums!!: Vidusdevons un Aleirīti · Redzēt vairāk »

Arukilas svīta

Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Vidusdevons un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Vidusdevons un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas platforma

Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.

Jaunums!!: Vidusdevons un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Jaunums!!: Vidusdevons un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »

Ģeosinklināles

Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.

Jaunums!!: Vidusdevons un Ģeosinklināles · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Vidusdevons un Ķīna · Redzēt vairāk »

Živetas stāvs

Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Jaunums!!: Vidusdevons un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »

Burtnieku svīta

Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Vidusdevons un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Vidusdevons un Devons · Redzēt vairāk »

Eifela stāvs

Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Jaunums!!: Vidusdevons un Eifela stāvs · Redzēt vairāk »

Gondvāna

Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).

Jaunums!!: Vidusdevons un Gondvāna · Redzēt vairāk »

Jūras līmenis

20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.

Jaunums!!: Vidusdevons un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »

Jūras transgresija

Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.

Jaunums!!: Vidusdevons un Jūras transgresija · Redzēt vairāk »

Karbonāti

Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.

Jaunums!!: Vidusdevons un Karbonāti · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Vidusdevons un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

Jaunums!!: Vidusdevons un Lagūna · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vidusdevons un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas ieliece

Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.

Jaunums!!: Vidusdevons un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Vidusdevons un Māls · Redzēt vairāk »

Narvas svīta

Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.

Jaunums!!: Vidusdevons un Narvas svīta · Redzēt vairāk »

Nodalījums (botānika)

Nodalījums ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība, kuru lieto botānikā, savukārt zooloģijā šai vienībai atbilst tips.

Jaunums!!: Vidusdevons un Nodalījums (botānika) · Redzēt vairāk »

Pērnavas svīta

Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Vidusdevons un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Vidusdevons un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Vidusdevons un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Salaca

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.

Jaunums!!: Vidusdevons un Salaca · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Vidusdevons un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Vidusdevons un Smiltis · Redzēt vairāk »

Urāli

Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.

Jaunums!!: Vidusdevons un Urāli · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vidējais devons.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »