Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vienšūņi

Indekss Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

97 attiecības: Aļģes, Akantārijas, Amēbas, Antonijs van Lēvenhuks, Asinis, Augi, Augsne, Autotrofi, Šūna, Šūnas kodols, Šūnas organoīdi, Baktērijas, Bezdzimumvairošanās, Bioloģija, Ciklops, Cilvēks, Cista, Citoplazma, Daba, Derīgie izrakteņi, Diennakts, Dizentērija, Drudzis, Dzīvnieki, Dzēlējodi, Dzimumakts, Dzimumvairošanās, Elpošana, Epitēlijaudi, Eritrocīti, Feodārijas, Fosilijas, Gaisma, Gameta, Granuloreticulosea, Gremošana, Griesti, Heterotrofi, Hloroplasts, Iekaisums, Indivīds, Jūra, Kāpurs, Klase, Konjugācija, Krīts, Lamblijas, Malārija, Malārijas odi, Māja, ..., Mikroskops, Mitoze, Nafta, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Okeāns, Olbaltumvielas, Opalinīdas, Organiskās vielas, Osmotiskais spiediens, Parazītisms, Piesārņojums, Policistīnas, Pseidopodijas, Resnā zarna, Sakņkāji, Saldūdens, Sarkodīnas, Sarkodīnvicaiņi, Sateces baseins, Saulenītes, Sāls, Siena, Skābeklis, Skropstiņas, Slimība, Sporas, Starkāji, Tauki, Temperatūra, Tips (zooloģija), Truši, Vairošanās, Vakuola, Vēžveidīgie, Vica, Vicaiņi, Vienšūņi, Vienšūnas organisms, Vistas, Zaļā eiglēna, Zarnas, Zeme, Zinātnieks, Zivis, 1675. gads, 1985. gads. Izvērst indekss (47 vairāk) »

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Vienšūņi un Aļģes · Redzēt vairāk »

Akantārijas

Akantāriju formas. Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta jeb celestīna.

Jaunums!!: Vienšūņi un Akantārijas · Redzēt vairāk »

Amēbas

Amēbas (Amoeba) ir mikroskopisku vienšūnas organismu ģints, kas ietilpst Amoebidae dzimtā.

Jaunums!!: Vienšūņi un Amēbas · Redzēt vairāk »

Antonijs van Lēvenhuks

Antonijs van Lēvenhuks (dzimis, miris) bija nīderlandiešu izgudrotājs un tirgotājs.

Jaunums!!: Vienšūņi un Antonijs van Lēvenhuks · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Asinis · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Vienšūņi un Augi · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Jaunums!!: Vienšūņi un Augsne · Redzēt vairāk »

Autotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Autotrofi · Redzēt vairāk »

Šūna

Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.

Jaunums!!: Vienšūņi un Šūna · Redzēt vairāk »

Šūnas kodols

Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).

Jaunums!!: Vienšūņi un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »

Šūnas organoīdi

Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.

Jaunums!!: Vienšūņi un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Vienšūņi un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Bezdzimumvairošanās

Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.

Jaunums!!: Vienšūņi un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Vienšūņi un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Ciklops

Odilona Redona glezna. Ciklops jeb kiklops ((kýklōps) — 'apaļacainais', no κύκλος (kýklos) — 'aplis' un ὤψ (ṓps) — 'acs') grieķu mitoloģijā ir vienacains milzis.

Jaunums!!: Vienšūņi un Ciklops · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Vienšūņi un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Cista

Bronhogēnas cistas mikrogrāfija Cista ir veidojums orgānos un audos, kuram var būt dažāds saturs un sienas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Cista · Redzēt vairāk »

Citoplazma

Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.

Jaunums!!: Vienšūņi un Citoplazma · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Vienšūņi un Daba · Redzēt vairāk »

Derīgie izrakteņi

Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.

Jaunums!!: Vienšūņi un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »

Diennakts

Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.

Jaunums!!: Vienšūņi un Diennakts · Redzēt vairāk »

Dizentērija

Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.

Jaunums!!: Vienšūņi un Dizentērija · Redzēt vairāk »

Drudzis

Drudzis ir organisma reakcija, kas izpaužas kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, tādēļ tautā to bieži tā arī dēvē, tas ir, par paaugstinātu temperatūru.

Jaunums!!: Vienšūņi un Drudzis · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Vienšūņi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Vienšūņi un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzimumakts

Eduāra Anrī Avrila (''Édouard-Henri Avril'') 1892. gada mākslas darbs ''Les Sonnetts Luxurieux'', kurā redzams dzimumakts Dzimumakts (— ‘kopošanās’, ‘apvienošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā.

Jaunums!!: Vienšūņi un Dzimumakts · Redzēt vairāk »

Dzimumvairošanās

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.

Jaunums!!: Vienšūņi un Dzimumvairošanās · Redzēt vairāk »

Elpošana

Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).

Jaunums!!: Vienšūņi un Elpošana · Redzēt vairāk »

Epitēlijaudi

Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.

Jaunums!!: Vienšūņi un Epitēlijaudi · Redzēt vairāk »

Eritrocīti

cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.

Jaunums!!: Vienšūņi un Eritrocīti · Redzēt vairāk »

Feodārijas

Feodāriju formas. Feodārijas (Phaeodarea,.

Jaunums!!: Vienšūņi un Feodārijas · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Vienšūņi un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Vienšūņi un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gameta

olšūnu Gameta (no (gametḗ) — 'sieva' vai γαμέτης (gamétēs) — ‘vīrs’) ir šūna, kas veidojas organismos, lai vairotos dzimumiski un apaugļošanās laikā saplūst kopā ar citu pretējā dzimuma gametu, veidojot apaugļotu olšūnu — zigotu.

Jaunums!!: Vienšūņi un Gameta · Redzēt vairāk »

Granuloreticulosea

Granuloreticulosea pārstāvji — foraminīferas Granuloreticulosea (.

Jaunums!!: Vienšūņi un Granuloreticulosea · Redzēt vairāk »

Gremošana

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisma šūnas spēj pēc tam uzņemt.

Jaunums!!: Vienšūņi un Gremošana · Redzēt vairāk »

Griesti

Parīzē. Griesti ir norobežojošās konstrukcijas apakšējā daļa, kas norobežo telpu no augšas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Griesti · Redzēt vairāk »

Heterotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.

Jaunums!!: Vienšūņi un Heterotrofi · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Iekaisums

Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.

Jaunums!!: Vienšūņi un Iekaisums · Redzēt vairāk »

Indivīds

Indivīds (no  — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.

Jaunums!!: Vienšūņi un Indivīds · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Vienšūņi un Jūra · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Vienšūņi un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Klase

Klase var būt.

Jaunums!!: Vienšūņi un Klase · Redzēt vairāk »

Konjugācija

Konjugācija ( — ‘saistīšana, savienošana’) lingvistikā ir darbības vārdu grupa, kam ir kopīgas gramatiskās formas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Konjugācija · Redzēt vairāk »

Krīts

Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.

Jaunums!!: Vienšūņi un Krīts · Redzēt vairāk »

Lamblijas

Lamblijas ir vienšūņu tipa vicaiņu klases endoparazīti, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā un ierosina lambliozi.

Jaunums!!: Vienšūņi un Lamblijas · Redzēt vairāk »

Malārija

Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji Malārija (viduslaiku — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā purva drudzis, ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ar kuru parasti slimo tropu un subtropu reģionos.

Jaunums!!: Vienšūņi un Malārija · Redzēt vairāk »

Malārijas odi

Malārijas odi (Anopheles) ir dzēlējodu dzimtas kukaiņu ģints.

Jaunums!!: Vienšūņi un Malārijas odi · Redzēt vairāk »

Māja

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.

Jaunums!!: Vienšūņi un Māja · Redzēt vairāk »

Mikroskops

Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Vienšūņi un Mikroskops · Redzēt vairāk »

Mitoze

Mitoze ( — 'diegs') ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās.

Jaunums!!: Vienšūņi un Mitoze · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Vienšūņi un Nafta · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Vienšūņi un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Vienšūņi un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Vienšūņi un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Vienšūņi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Opalinīdas

Opalinīdas (''Protoopalina pingi'') Opalinīdas (lat. Opalinata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir vairāki kodoli un vicu rindas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Opalinīdas · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Vienšūņi un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.

Jaunums!!: Vienšūņi un Osmotiskais spiediens · Redzēt vairāk »

Parazītisms

māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.

Jaunums!!: Vienšūņi un Parazītisms · Redzēt vairāk »

Piesārņojums

Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.

Jaunums!!: Vienšūņi un Piesārņojums · Redzēt vairāk »

Policistīnas

Policistīnu pārstāvis — ''Nassellaria'' Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu.

Jaunums!!: Vienšūņi un Policistīnas · Redzēt vairāk »

Pseidopodijas

Amēba ar izlaistām pseidopodijām. Pseidopodijas jeb māņkājiņas (no ψευδός — 'neīsts' un ποδός — 'kāja') ir vienšūņu citoplazmas izaugumi, kuras šūna izmanto lai pārvietotos (amēbveidīgā kustība) un barības satveršanai un reizēm arī sagremošanai.

Jaunums!!: Vienšūņi un Pseidopodijas · Redzēt vairāk »

Resnā zarna

Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.

Jaunums!!: Vienšūņi un Resnā zarna · Redzēt vairāk »

Sakņkāji

Sakņkaju parstāvji — amēbas. Sakņkāji (Rhizopodea) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase (agrāk klase Rhizopoda), kuras pārstāvju raksturīga pazīme, kas apvieno pēc formas un uzbūves tik daudzveidīgos sakņkājus vienā virsklasē, ir to kailā ar blīvu apvalku neapklātā ķermeņa spēja veidot protoplazmas pagaidu izaugumus — māņkājiņas, ar kurām tie pārvietojas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Sakņkāji · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Vienšūņi un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sarkodīnas

Sarkodīnu pārstāvis (''Amoeba proteus''). Sarkodīnas (Sarcodina) ir vienšūņu apakštips, kuru pārstāvjiem ir mainīgas formas šūnu izaugumi - pseidopodijas jeb māņkājiņas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Sarkodīnas · Redzēt vairāk »

Sarkodīnvicaiņi

Sarkodīnvicaiņu pārstāvis: amēba ''Chaos carolinense''. Sarkodīnvicaiņi (Sarcomastigophora no gr. sarcodes — "gaļīgs") ir polifilētisks vienšūņu tips, kura pārstāvji pārvietojas ar pseidopodiju (māņkājiņu) vai arī ar vicu palīdzību.

Jaunums!!: Vienšūņi un Sarkodīnvicaiņi · Redzēt vairāk »

Sateces baseins

Okeānu baseini. Melnā krāsā ir apzīmēti beznoteces baseini Sateces baseins hidrogrāfijā ir Zemes virsas teritorija, no kuras visi virszemes un grunts ūdeņi notek konkrētā ūdenstilpē vai ūdenstecē, iekļaujot arī visas tās pietekas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Sateces baseins · Redzēt vairāk »

Saulenītes

''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.

Jaunums!!: Vienšūņi un Saulenītes · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Vienšūņi un Sāls · Redzēt vairāk »

Siena

Veca ķieģeļu siena Siena ir telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.

Jaunums!!: Vienšūņi un Siena · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Vienšūņi un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skropstiņas

Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.

Jaunums!!: Vienšūņi un Skropstiņas · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Vienšūņi un Slimība · Redzēt vairāk »

Sporas

askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.

Jaunums!!: Vienšūņi un Sporas · Redzēt vairāk »

Starkāji

Starkāju pārstāvji — starītes. Starkāji (Actinopodea, Actinopoda) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase, kuras pārstāvjiem pseidopodijas jeb māņkājiņas ir nostiprinātas ar augsti organizētiem mikrocaurulīšu kūlīšiem, ko sauc par aksopodijiem.

Jaunums!!: Vienšūņi un Starkāji · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Vienšūņi un Tauki · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Vienšūņi un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tips (zooloģija)

Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Vienšūņi un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »

Truši

Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).

Jaunums!!: Vienšūņi un Truši · Redzēt vairāk »

Vairošanās

Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vairošanās · Redzēt vairāk »

Vakuola

Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vakuola · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vica

Vica ir garš, tievs izaugums, kas dažām baktērijām, vienšūņiem un spermatozoīdiem kalpo kustību veikšanai.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vica · Redzēt vairāk »

Vicaiņi

zaļās eiglēnas (''Euglena viridis'') Vicaiņi (Mastigophora, Flagellata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir viena vai vairākas vicas (parasti līdz četrām), kas kalpo kā pārvietošanās organellas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vicaiņi · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Vienšūnas organisms

Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.

Jaunums!!: Vienšūņi un Vienšūnas organisms · Redzēt vairāk »

Vistas

Vistas, vistu ģints (Gallus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) putnu ģintīm fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Vienšūņi un Vistas · Redzēt vairāk »

Zaļā eiglēna

Zaļā eiglēna (Euglenus viridis) ir mikroskopisks vienšūnas organisms, kas barojas miksotrofi.

Jaunums!!: Vienšūņi un Zaļā eiglēna · Redzēt vairāk »

Zarnas

Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.

Jaunums!!: Vienšūņi un Zarnas · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Vienšūņi un Zeme · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Vienšūņi un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Vienšūņi un Zivis · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: Vienšūņi un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: Vienšūņi un 1985. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Protozoa, Protozoji, Vienšūnis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »