63 attiecības: Aleksandra vārti, Aleksandrs I Romanovs, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Jurjāns, Baumaņu Kārlis, Cars, Daugava, Daugavpils iela (Rīga), Dievs, svētī Latviju, Eiropa, Eiropas dižskābardis, Eiropas skābardis, Eksporta iela (Rīga), Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Filips Pauluči, Goba, Gulbji, Hanzas iela (Rīga), Hugo Vitroks, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Jānis Cimze, Jāzeps Vītols, Kalnu kļava, Krievijas Impērija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Lielais Ziemeļu karš, Napoleons Bonaparts, Nīštates miera līgums, Nikolajs I Romanovs, Pēteris Barisons, Pēteris I, Pētersala-Andrejsala, Rīga, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas citadele, Rūpniecības iela (Rīga), Sarkandaugava, Trešais reihs, Triumfa arka, Trolejbuss, Viestards, Zemgales valdnieku uzskaitījums, 1711. gads, 1712. gads, 1721. gads, 1729. gads, 18. gadsimts, 1841. gads, ..., 1853. gads, 1860. gadi, 1868. gads, 1873. gads, 1883. gads, 19. gadsimts, 1923. gads, 1936. gads, 1942. gads, 1947. gads, 1973. gads, 1990. gadi, 20. gadsimts. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Aleksandra vārti
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga no 1815.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Aleksandra vārti · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Cars · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavpils iela (Rīga)
Daugavpils iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Daugavpils iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Dievs, svētī Latviju
Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Jaunums!!: Viestura dārzs un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas dižskābardis
Eiropas dižskābardis, arī parastais dižskābardis ir dižskābaržu dzimtas koku suga Eiropā.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Eiropas dižskābardis · Redzēt vairāk »
Eiropas skābardis
Eiropas skābardis, pazīstams arī kā skābarde un parastais skābardis ir bērzu dzimtas koku suga Eiropā.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Eiropas skābardis · Redzēt vairāk »
Eksporta iela (Rīga)
Eksporta iela ir Rīgas iela, Ziemeļu rajona Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Eksporta iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Goba
Goba var būt.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Goba · Redzēt vairāk »
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Gulbji · Redzēt vairāk »
Hanzas iela (Rīga)
Hanzas iela ir iela Rīgā, Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, Centra apkaimē.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Hanzas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Hugo Vitroks
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Hugo Vitroks · Redzēt vairāk »
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.
Jaunums!!: Viestura dārzs un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »
Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Kalnu kļava
Kalnu kļava ir ziepjkoku dzimtas suga.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Kalnu kļava · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Barisons
Pēteris Barisons (1904—1947) bija latviešu komponists, diriģents un pedagogs.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Pēteris Barisons · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pētersala-Andrejsala
Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Pētersala-Andrejsala · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas citadele
Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rīgas citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Rīgas citadele · Redzēt vairāk »
Rūpniecības iela (Rīga)
Rūpniecības iela ir Rīgas iela Centra un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēs.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Rūpniecības iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Sarkandaugava
Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Triumfa arka
Triumfa arka Parīzē Aleksandra vārti Viesturdārzā Triumfa arka ir monumentāla, atsevišķi stāvoša arka, kas sastāv no portikiem.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Triumfa arka · Redzēt vairāk »
Trolejbuss
Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Trolejbuss · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Viestards · Redzēt vairāk »
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Jaunums!!: Viestura dārzs un Zemgales valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1712. gads
1712.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1712. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1729. gads
1729.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1729. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1841. gads
1841.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1841. gads · Redzēt vairāk »
1853. gads
1853.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1853. gads · Redzēt vairāk »
1860. gadi
Burukuģi pie ieejas Suecas kanālā Portsaidā (1880). 1860.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1860. gadi · Redzēt vairāk »
1868. gads
1868.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1868. gads · Redzēt vairāk »
1873. gads
1873.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1873. gads · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1883. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1990. gadi
Eiropas Savienība pēc Austrijas, Somijas un Zviedrijas uzņemšanas (1995). 1990.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 1990. gadi · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Viestura dārzs un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dziesmu svētku parks, Dziesmusvētku parks, Forburgas dārzs, Hindenburga parks, Pilsētas dārzs, Viesturdārzs, Ķeizardārzs.