Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Viesturdārzs

Indekss Viesturdārzs

Viestura dārza karte Viesturdārzs Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.

56 attiecības: Aleksandra vārti, Aleksandrs I Romanovs, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Jurjāns, Baumaņu Kārlis, Cars, Daugava, Daugavpils iela (Rīga), Dievs, svētī Latviju, Eiropa, Eiropas dižskābardis, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Filips Pauluči, Goba, Gulbji, Hanzas iela (Rīga), Hugo Vitroks, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Jānis Cimze, Jāzeps Vītols, Latvijas PSR, Lielais Ziemeļu karš, Napoleons Bonaparts, Nīštates miera līgums, Nikolajs I Romanovs, Pēteris Barisons, Pēteris I, Pētersala-Andrejsala, Rīga, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas citadele, Sarkandaugava, Trešais reihs, Triumfa arka, Trolejbuss, Viestards, 1711. gads, 1712. gads, 1721. gads, 1729. gads, 18. gadsimts, 1841. gads, 1853. gads, 1868. gads, 1873. gads, 1883. gads, 19. gadsimts, 1923. gads, 1936. gads, ..., 1940. gads, 1942. gads, 1947. gads, 1973. gads, 1990. gadi, 20. gadsimts. Izvērst indekss (6 vairāk) »

Aleksandra vārti

Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir arhitektūras piemineklis, kas atrodas Viestura dārzā Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Aleksandra vārti · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēda Kalniņa piemineklis Rīgā Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Baumaņu Kārlis · Redzēt vairāk »

Cars

Cars (no atvasinātais, senslāvu Цьсарь, Kесарь, bulgāru un serbu Цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Cars · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavpils iela (Rīga)

Daugavpils iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Daugavpils iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: Viesturdārzs un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas dižskābardis

Eiropas dižskābardis, arī parastais dižskābardis - nozīmīga dižskābaržu dzimtas koku suga Eiropā.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Eiropas dižskābardis · Redzēt vairāk »

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modenā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas impērijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »

Goba

Goba var būt.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Goba · Redzēt vairāk »

Gulbji

Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Viesturdārzs un Gulbji · Redzēt vairāk »

Hanzas iela (Rīga)

Hanzas iela ir Rīgas iela Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas Centrā.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Hanzas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Hugo Vitroks

Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Hugo Vitroks · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Viesturdārzs un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Jāzeps Vītols

Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija PSRS okupētās Latvijas teritorijā izveidota PSRS teritoriāli administratīva vienība laikā no 1940.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis (no 1829), Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris Barisons

Pēteris Barisons (1904-1947) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Pēteris Barisons · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pētersala-Andrejsala

Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Pētersala-Andrejsala · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Krievijas cara Pētera I piemineklis Rīgā (1910-1917), kas uzstādīts par godu Rīgas kapitulācijas 200. gadadienai un ķeizara Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Rīgas citadele

Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rīgas citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Rīgas citadele · Redzēt vairāk »

Sarkandaugava

Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Triumfa arka

Triumfa arka Parīzē Aleksandra vārti Viesturdārzā Triumfa arka ir monumentāla, atsevišķi stāvoša arka, kas sastāv no portikiem.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Triumfa arka · Redzēt vairāk »

Trolejbuss

Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Trolejbuss · Redzēt vairāk »

Viestards

Rīgas pilī, 1936) Viestards (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.

Jaunums!!: Viesturdārzs un Viestards · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1712. gads

1712.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1712. gads · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1729. gads

1729.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1729. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1853. gads

1853.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1853. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1990. gadi

1990.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 1990. gadi · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Viesturdārzs un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dziesmu svētku parks, Dziesmusvētku parks, Forburgas dārzs, Hindenburga parks, Pilsētas dārzs, Viestura dārzs, Ķeizardārzs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »