Ātrāk nekā pārlūku!
54 attiecības: Bermontiāde, Brestļitovskas miera līgums, Gramzdas pagasts, Iecava, Igaunija, Komi, Krievijas Impērija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR, Lāčplēša Kara ordenis, Liepāja, Lugažu pagasts, Pirmais pasaules karš, Somija, Tartu Universitāte, Triju Zvaigžņu ordenis, Valka, Vācija, Viestura ordenis, Ziemeļlatvijas brigāde, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 1. Liepājas kājnieku pulks, 18. februāris, 18. janvāris, 1892. gads, 1908. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1923. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1929. gads, 1932. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1956. gads, 1963. gads, 1984. gads, 2. Ventspils kājnieku pulks, 20. maijs, 22. decembris, ..., 4. jūlijs, 4. Valmieras kājnieku pulks, 5. Cēsu kājnieku pulks, 8. Daugavpils kājnieku pulks. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Gramzdas pagasts
Gramzdas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Gramzdas pagasts · Redzēt vairāk »
Iecava
Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Iecava · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Komi
Komi Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Komi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lugažu pagasts
Lugažu pagasts bija viena no Valkas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumu daļā, Igaunijas pierobežā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Lugažu pagasts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Somija · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Valka · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Vācija · Redzēt vairāk »
Viestura ordenis
150px Viestura ordenis ir Latvijas valsts militārs ordenis no 1938.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Viestura ordenis · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
1. Liepājas kājnieku pulks
1.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1. Liepājas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
18. februāris
18.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 18. februāris · Redzēt vairāk »
18. janvāris
18.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 18. janvāris · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1892. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1956. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1963. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 1984. gads · Redzēt vairāk »
2. Ventspils kājnieku pulks
2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 2. Ventspils kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
20. maijs
20.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 20. maijs · Redzēt vairāk »
22. decembris
22.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 22. decembris · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
5. Cēsu kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 5. Cēsu kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. Daugavpils kājnieku pulks
8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs. 8.
Jaunums!!: Viktors Hasmanis un 8. Daugavpils kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
