Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Viktors Šulcs

Indekss Viktors Šulcs

Viktors Šulcs (Victor Schultz; Narvā — Rēzeknē) bija Latvijas Bruņoto spēku kapteinis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

23 attiecības: Boļševiki, Krievijas Impērija, Kutaisi, Latvieši, Latviešu leģions, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas PSR, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Narva, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pēterburgas guberņa, Pirmais pasaules karš, Rēzekne, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Trešais reihs, Triju Zvaigžņu ordenis, 1916. gads, 1917. gads, 1919. gads Latvijā, 1920. gads Latvijā.

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kutaisi

Gelati klostera katedrāle, UNESCO Pasaules mantojuma objekts Kutaisi (senie nosaukumi: Aea/Aia, Kotais, Kutatisi, Kutaïsi) ir Gruzijas trešā lielākā pilsēta, Imeretijas mhares centrs.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Kutaisi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa bija Latvijas piemiņas medaļa, kas veltīta Latvijas Brīvības cīņu desmit gadu jubilejai.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts vēstures arhīvs

thumb Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir 1919.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Latvijas Valsts vēstures arhīvs · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Narva · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pēterburgas guberņa

Pēterburgas guberņa, no 1914.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Pēterburgas guberņa · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1920. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Viktors Šulcs un 1920. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »