Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vilhelms Keitels

Indekss Vilhelms Keitels

Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

18 attiecības: Ādolfs Hitlers, Barbarosa (plāns), Bavārija, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Kara noziegumi, Kauja par Franciju, Lejassaksija, Nirnberga, Nirnbergas process, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pirmais pasaules karš, Trešais reihs, Vācieši, Vācija, Vācijas impērija, Veimāras republika, Verners fon Blombergs.

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Bavārija

Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Bavārija · Redzēt vairāk »

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts bija augstākais Trešā Reiha militārais apbalvojums.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Dzelzs krusta Bruņinieka krusts · Redzēt vairāk »

Kara noziegumi

Kara noziegumi — starptautiskajās tiesībās definēti t.s. karošanas likumu pārkāpumi.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Kara noziegumi · Redzēt vairāk »

Kauja par Franciju

Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju, arī Francijas krišana bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Nirnberga

Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Nirnberga · Redzēt vairāk »

Nirnbergas process

Nirnbergas process, ko īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls (kas sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem), lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus, ilga no 1945.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Nirnbergas process · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Veimāras republika

Deutsches Reich Veimāras republikas karogs Veimāras republikas ģerbonis 275px Valsts valoda vācu valoda Galvaspilsēta Berlīne Teritorija (1925. g.)468 787 km² Iedzīvotāju skaits - Kopā - blīvums62 411 000 133,1/km² Nodibināšana09.11.1918.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Veimāras republika · Redzēt vairāk »

Verners fon Blombergs

Verners fon Blombergs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Vilhelms Keitels un Verners fon Blombergs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Keitel, Keitels, Wilhelm Keitel.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »