Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vilhelms Ostvalds

Indekss Vilhelms Ostvalds

Vilhelms Ostvalds (—) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.

37 attiecības: Ķīmiska reakcija, Baltijas pārkrievošana, Brīvmūrniecība, Elektrolīts, Ernests Rezerfords, Fraternitas Rigensis, Grimma, Hārvarda Universitāte, Katalīze, Kolumbijas Universitāte, Krievu valoda, Latvija, Latvijas Universitāte, Leipciga, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Mols, Nobela prēmija ķīmijā, Oto Vallahs, Pauls Valdens, Pirmais pasaules karš, Rīga, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Sentluisa, Sprāgstvielas, Svante Arrēniuss, Tartu Universitāte, Termostats, Valters Nernsts, Vācbaltieši, Vācija, 1880. gads, 1888. gads, 1902. gads, 1906. gads, 1909. gads.

Ķīmiska reakcija

Ķīmiska reakcija ir process, kurā viena viela pārvēršas par citu vielu.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Ķīmiska reakcija · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, arī masonu kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Elektrolīts · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Fraternitas Rigensis

Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Fraternitas Rigensis · Redzēt vairāk »

Grimma

Grimma ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Leipcigas apriņķī pie Muldes upes.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Grimma · Redzēt vairāk »

Hārvarda Universitāte

Hārvarda Universitāte ir vecākā augstskola ASV un pēdējos gadus pēc universitāšu reitingiem tiek atzīta par vienu no labākajām universitātēm pasaulē.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Hārvarda Universitāte · Redzēt vairāk »

Katalīze

cukura gabaliņš (labajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (kreisajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Katalīze · Redzēt vairāk »

Kolumbijas Universitāte

250px Kolumbijas Universitāte Ņujorkas pilsētā, biežāk pazīstama kā Kolumbijas Universitāte ir privāta universitāte ASV, Ņujorkā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Kolumbijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Leipciga · Redzēt vairāk »

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts

278px Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Mols · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »

Oto Vallahs

Oto Vallahs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Oto Vallahs · Redzēt vairāk »

Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863-1957) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919) · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Rīgas Valsts 1.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Sentluisa

Sentluisa (vai St-Louis) ir pilsēta ASV, Misūri štatā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Sentluisa · Redzēt vairāk »

Sprāgstvielas

angliski Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »

Svante Arrēniuss

Svante Augusts Arrēniuss (dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Svante Arrēniuss · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Termostats

Automašīnas termostats Termostats (no "siltums" un στατος "stāvēt") ir ierīce pastāvīgas temperatūras uzturēšanai.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Termostats · Redzēt vairāk »

Valters Nernsts

Valters Hermanis Nernsts (dzimis, miris) bija vācu fizikālais ķīmiķis.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Valters Nernsts · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un Vācija · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: Vilhelms Ostvalds un 1909. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ostvalds, Ostwald, V. Ostvalds, Wilhelm Ostwald.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »