Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vilkacis

Indekss Vilkacis

Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.

14 attiecības: Arnolds Spekke, Žemaitija, Edgars Dunsdorfs, Historia de Gentibus Septentrionalibus, Kurzeme, Lietuva, Livonija, Mitoloģija, Muiža, Pelēkais vilks, Pilnmēness, Prūši, Senā Grieķija, Viduslaiki.

Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.

Jaunums!!: Vilkacis un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Vilkacis un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Vilkacis un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Historia de Gentibus Septentrionalibus

Grāmatas sadaļa par vilkačiem baltu zemēs Historia de Gentibus Septentrionalibus ir monumentāls Olafa Magnusa darbs par Ziemeļeiropu, izdots 1555.

Jaunums!!: Vilkacis un Historia de Gentibus Septentrionalibus · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vilkacis un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Vilkacis un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Vilkacis un Livonija · Redzēt vairāk »

Mitoloģija

Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.

Jaunums!!: Vilkacis un Mitoloģija · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Vilkacis un Muiža · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Vilkacis un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Pilnmēness

Pilnmēness Pilnmēness ir Mēness fāze, kad skatoties no Zemes, Mēness ir pilnībā izgaismots.

Jaunums!!: Vilkacis un Pilnmēness · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Vilkacis un Prūši · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Vilkacis un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Vilkacis un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kadars, Likantrops, Vilkateks, Vilkatis, Vilkats, Vilkači, Vilkcilvēks, Werewolf, Werwolf.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »