Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vinnica

Indekss Vinnica

Vinnica jeb iepriekš Viņņica ir pilsēta Ukrainas centrālās daļas rietumos, Vinnicas apgabala un Vinnicas rajona administratīvais centrs.

24 attiecības: Aļģirds, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Dienvidbuga, Krievijas Impērija, Krimas tatāri, Latvijas Vēstnesis, Lielais terors, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Pirmais pasaules karš, Podolija, Podolijas guberņa, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rīgas miera līgums, Ukraina, Ukrainas PSR, Ukrainas Tautas Republika, Valsts valodas centrs, Vinnicas apgabals, Zelta Orda.

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Vinnica un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Jaunums!!: Vinnica un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas vasaras laiks

Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.

Jaunums!!: Vinnica un Austrumeiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Dienvidbuga

Dienvidbuga ir upe Ukrainā.

Jaunums!!: Vinnica un Dienvidbuga · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Vinnica un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krimas tatāri

Krimas tatāri ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vinnica un Krimas tatāri · Redzēt vairāk »

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Jaunums!!: Vinnica un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Lielais terors

Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.

Jaunums!!: Vinnica un Lielais terors · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Vinnica un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Vinnica un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Vinnica un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Podolija

Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.

Jaunums!!: Vinnica un Podolija · Redzēt vairāk »

Podolijas guberņa

Podolijas guberņa (krievu: Подольская губерния, ukraiņu: Подільська губернія) bija Krievijas Impērijas (1793—1917), vēlāk Ukrainas Tautas Republikas (1917—1921), kā arī Ukrainas PSR guberņa (1921—1925), vēsturiskajā Podolijas reģionā.

Jaunums!!: Vinnica un Podolijas guberņa · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Jaunums!!: Vinnica un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Vinnica un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Vinnica un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.

Jaunums!!: Vinnica un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »

Rīgas miera līgums

Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.

Jaunums!!: Vinnica un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Vinnica un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Jaunums!!: Vinnica un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »

Ukrainas Tautas Republika

Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.

Jaunums!!: Vinnica un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Jaunums!!: Vinnica un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »

Vinnicas apgabals

Vinnicas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.

Jaunums!!: Vinnica un Vinnicas apgabals · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Vinnica un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Viņņica.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »