Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Austrumromas impērija, Čerņihiva, Čerņihivas kņazi, Ivans I Kaļita, Jaroslavs Vladimirovičs, Jurijs Dolgorukijs, Kijiva, Kijivas kņaziste, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Klusais okeāns, Krievija, Kumāni, Monomaha cepure, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Pagājušo gadu vēsture, Pareizticība, Perejaslava, Perejaslavļas kņazi, Poļi, Polockas kņazi, Rostova, Rurika dinastija, Senkrievu valoda, Smoļenska, Smoļenskas kņazi, Svjatopolks Izjaslavičs, Vjatiči, Vladimira, Volīnijas kņazi, Vseslavs Bračislavičs, 1113. gads, 1125. gads.
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Čerņihiva
Čerņihiva jeb Čerņigova ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Čerņihiva · Redzēt vairāk »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jurijs Dolgorukijs
Jurijs Dolgorukijs (dzimis ap 1099. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1149.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Jurijs Dolgorukijs · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Kijivas kņaziste · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Krievija · Redzēt vairāk »
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Kumāni · Redzēt vairāk »
Monomaha cepure
Monomaha cepure Maskavas kremļa dārgumu glabātuvē (2013). Krievijas caru koronācijas cepurēm (2000). Monomaha cepure ir nosacīts apzīmējums 14.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Monomaha cepure · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Perejaslava
Perejaslava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos, no Kijivas.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Perejaslava · Redzēt vairāk »
Perejaslavļas kņazi
Perejaslavļas kņaziste pirms mongoļu uzbrukuma 1237. gadā. Perejaslavļas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Perejaslavļas kņazistes valdnieki tagadējās Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Perejaslavļas kņazi · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Poļi · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Rostova · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Svjatopolks Izjaslavičs
Svjatopolks Izjaslavičs (dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1093.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Svjatopolks Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Vjatiči · Redzēt vairāk »
Vladimira
Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Vladimira · Redzēt vairāk »
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
1113. gads
1113.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un 1113. gads · Redzēt vairāk »
1125. gads
1125.
Jaunums!!: Vladimirs Monomahs un 1125. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Monomahs, Vladimirs II Monomahs, Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs.
