Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Arktika, Ļeņina ordenis, Barenca jūra, Etnogrāfija, Georgijs Sedovs, Getingenes Universitāte, Jaunsibīrijas salas, Karas jūra, Kolas pussala, Krasnojarska, Krievijas Impērija, Laptevu jūra, Ledus, Matočkinšara, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Novaja Zemļa, Oto Šmits, Padomju Savienība, Polārstacija, PSRS Zinātņu akadēmija, Puškina, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Staļina prēmija, Umberto Nobile, Vācieši, Vācija, Vīzes sala, Ziemeļpols, Ziemeļu jūrasceļš, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu sala.
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Arktika · Redzēt vairāk »
Ļeņina ordenis
Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam) Ļeņina ordenis bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991).
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Ļeņina ordenis · Redzēt vairāk »
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Barenca jūra · Redzēt vairāk »
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »
Georgijs Sedovs
Georgijs Sedovs (dzimis, miris) bija Krievijas flotes virsnieks, hidrogrāfs un polārpētnieks.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Georgijs Sedovs · Redzēt vairāk »
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Getingenes Universitāte · Redzēt vairāk »
Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Jaunsibīrijas salas · Redzēt vairāk »
Karas jūra
Karas jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Karas jūra · Redzēt vairāk »
Kolas pussala
Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Kolas pussala · Redzēt vairāk »
Krasnojarska
Krasnojarska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā, Krasnojarskas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Krasnojarska · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Laptevu jūra
Laptevu jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Krievijas ziemeļos.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Laptevu jūra · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Ledus · Redzēt vairāk »
Matočkinšara
Matočkinšara ir bijusī PSRS vissezonas polārstacija Arktikā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Matočkinšara · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Novaja Zemļa · Redzēt vairāk »
Oto Šmits
Oto Šmits (Отто-Фридрихъ-Юліусъ Юльевичъ Шмидтъ; dzimis Mohiļevā, miris Maskavā) bija Krievijas Impērijas un PSRS zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Oto Šmits · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Polārstacija · Redzēt vairāk »
PSRS Zinātņu akadēmija
PSRS Zinātņu akadēmija (krievu: Академия наук СССР) bija Padomju Savienības augstākā zinātniskā iestāde no 1925.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un PSRS Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Puškina
Puškina, līdz 1918.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Puškina · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Staļina prēmija
Staļina prēmijas medaļa Staļina prēmija bija apbalvojums, ko no 1940.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Staļina prēmija · Redzēt vairāk »
Umberto Nobile
Umberto Nobile (izrunā:; dzimis, miris) bija itāļu aviators, aviācijas inženieris un Arktikas pētnieks, kas pasaules ievērību guvis kā pirmais, kas ar lidaparātu pārlidoja Ziemeļpolam.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Umberto Nobile · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīzes sala
Vīzes sala ir Krievijai piederoša sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Vīzes sala · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Ziemeļu jūrasceļš
Suecas kanālu (sarkans; ap 23 000 km) Ziemeļu jūrasceļš vai Ziemeļaustrumu jūrasceļš ir kuģniecības koridors gar Ziemeļu Ledus okeāna Eiropas un Āzijas krastu, kas savieno Eiropas un Tālo Austrumu ostas.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Ziemeļu jūrasceļš · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Ziemeļu sala
Ziemeļu sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā.
Jaunums!!: Vladimirs Vīze un Ziemeļu sala · Redzēt vairāk »
