Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vladislavs II Jagellons

Indekss Vladislavs II Jagellons

Vladislavs II Jagellons (Ungārijā pazīstams kā Ulāslo II; dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis no 1471.

24 attiecības: Alberts II, Austrijas Elizabete, Bohēmija, Bohēmijas karaliste, Budapešta, Horvātija, Jagellonu dinastija, Jirži no Podebradiem, Katoļticība, Kazimirs IV Jagellons, Krakova, Lajošs II Jagellons, Māķāšs Huņadi, Morāvija, Polija, Polijas karaliste, Sēkešfehērvāra, Silēzija, Ungārija, Ungārijas Karaliste, Vācija, 1471. gads, 1490. gads, 1516. gads.

Alberts II

Alberts II var būt.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Alberts II · Redzēt vairāk »

Austrijas Elizabete

Austrijas Elizabete var būt.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Austrijas Elizabete · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Bohēmijas karaliste

Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Bohēmijas karaliste · Redzēt vairāk »

Budapešta

Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Budapešta · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Horvātija · Redzēt vairāk »

Jagellonu dinastija

Jagellonu dinastijas ģerbonis — dubultais (Svētā Vladislava) krusts Viduseiropas karte ar valstīm, kurās valdīja Jagellonu dinastijas pārstāvji — Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija (ap 1490—1526) Jagellonu dinastija, arī Jagaiļa dinastija, burtiski Jagailieši bija Ģedimina dzimtas Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku atzars, kas no 1385.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Jagellonu dinastija · Redzēt vairāk »

Jirži no Podebradiem

Jirži no Kunštātas un Podebradiem (dzimis, miris) bija Podebradu dinastijas Bohēmijas karalis no 1458.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Jirži no Podebradiem · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Krakova · Redzēt vairāk »

Lajošs II Jagellons

Lajošs II Jagellons (Bohēmijā pazīstams kā Ludvīks Jagellons, Horvātijā kā Ludoviks II (dzimis, miris) bija Ungārijas, Bohēmijas un Horvātijas karalis no 1516. gada līdz savai nāvei Mohāčas kaujā pret Suleimanu I 1526. gada 29. augustā. Lajošs II bija Bohēmijas un Ungārijas karaļa Ulāslo II (Vladislava II) un viņa trešās sievas Annas de Fuā dēls. Pamatojoties uz Pirmajā Vīnes kongresā 1515. gadā nolemto, 1522. gadā Lajošs II apprecējās ar Kastīlijas karaļa meitu Habsburgu Mariju. Savukārt Lajoša māsa Bohēmijas un Ungārijas Anna apprecējās ar Ferdinandu I. Tā kā Lajošs II krita kaujā, neatstājis mantiniekus, par Ungārijas un Bohēmijas karali kļuva Ferdinands I, kas bija pagrieziena punkts Centrāleiropas vēsturē, jo Ungārijas un Bohēmijas tronis nonāca Habsburgu rokās.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Lajošs II Jagellons · Redzēt vairāk »

Māķāšs Huņadi

Māķāšs Huņadi, arī Matejs Korvins (dzimis, miris), bija Ungārijas un Horvātijas karalis no 1458.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Māķāšs Huņadi · Redzēt vairāk »

Morāvija

Morāvijas heraldiskā zīme — rūtots ērglis. id.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Morāvija · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas karaliste

Polijas Karaliste bija nosaukums vairākām monarhijām, kas secīgi pastāvēja no aptuveni 1000.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Polijas karaliste · Redzēt vairāk »

Sēkešfehērvāra

Sēkešfehērvāra ir pilsēta Ungārijā.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Sēkešfehērvāra · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzijas heraldiskā zīme - melnais ērglis Lejassilēzijas vojevodistes ģerbonī. Silēzija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas teritorijā un mazākas daļas Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Silēzija · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Ungārija · Redzēt vairāk »

Ungārijas Karaliste

Ungārijas Karaliste bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Ungārijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un Vācija · Redzēt vairāk »

1471. gads

1471.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un 1471. gads · Redzēt vairāk »

1490. gads

1490.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un 1490. gads · Redzēt vairāk »

1516. gads

1516.

Jaunums!!: Vladislavs II Jagellons un 1516. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ulāslo II, Vladislavs II.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »