Ātrāk nekā pārlūku!
68 attiecības: Ansis Buševics, Ansis Rudevics, Antons Dzenis, Arvīds Kalniņš, Arvīds Kalniņš (ķīmiķis), Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks), Bādene-Virtemberga, Bērzaines ģimnāzija, Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Eduards Laursons, Fēlikss Cielēns, Francis Trasuns, Frīdrihs Vesmanis, Hugo Celmiņš, Jānis Akuraters, Jānis Čakste, Jānis Palcmanis, Jānis Rubulis, Jūlijs Arājs, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Kārlis Ulmanis, Kristaps Bahmanis, Latvieši, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Senāts, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Vēstnesis, Latvju demokrātu savienība, Lāčplēša Kara ordenis, Lettonia, Meierovica 1. Ministru kabinets, Oto Nonācs, Otrais pasaules karš, Pauls Kalniņš (politiķis), Pirmais pasaules karš, Preses brīvība, Rīgas licejs, Ringolds Kalnings, ..., Saeima, Tartu Universitāte, Tautas Saeimas vēlēšanas, Tiesību zinātne, Vācija, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilis Holcmanis, Zāmuēla Ministru kabinets, Zigfrīds Anna Meierovics, 1890. gads, 1902. gads, 1905. gada revolūcija, 1906. gads, 1907. gads, 1917. gads, 1919. gads, 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas, 2. Saeimas vēlēšanas. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Ansis Rudevics
Ansis Rudevics (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Ansis Rudevics · Redzēt vairāk »
Antons Dzenis
Antons Dzenis (—) bija Latvijas politiķis.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Antons Dzenis · Redzēt vairāk »
Arvīds Kalniņš
Arvīds Kalniņš var būt.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Arvīds Kalniņš · Redzēt vairāk »
Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)
Arvīds Kalniņš (1894—1981) bija latviešu ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Arvīds Kalniņš (ķīmiķis) · Redzēt vairāk »
Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)
Ēriks Jēkabsons (1965) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Bērzaines ģimnāzija
A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Bērzaines ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Dzērbene
Dzērbene ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Dzērbene · Redzēt vairāk »
Dzērbenes pagasts
Dzērbenes pagasts ir viens no Cēsu novada pagastiem.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Dzērbenes pagasts · Redzēt vairāk »
Eduards Laursons
Eduards Laursons (1876—1950) bija latviešu skolotājs, kooperācijas propagandists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Eduards Laursons · Redzēt vairāk »
Fēlikss Cielēns
Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »
Francis Trasuns
Francis Trasuns (dzimis, miris) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Francis Trasuns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vesmanis
Frīdrihs Vesmanis (—) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Frīdrihs Vesmanis · Redzēt vairāk »
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Palcmanis
Jānis Palcmanis (dzimis, miršanas datums nav zināms) bija latviešu arheologs, mērnieks un politiķis.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Jānis Palcmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Jānis Rubulis · Redzēt vairāk »
Jūlijs Arājs
Jūlijs Arājs (—) bija Latvijas ķīmiķis, jurists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Jūlijs Arājs · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kristaps Bahmanis
Kristaps Bahmanis (—) bija latviešu jurists, publicists un politiķis. Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Kristaps Bahmanis · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916). Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja bija latviešu strēlnieku organizācijas komiteja Pirmā pasaules kara laikā, kas darbojās Latviešu izglītības biedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 Rīgā.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Senāts
Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements. Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Senāts · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Latvju demokrātu savienība
Latvju demokrātu savienība bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Latvju demokrātu savienība · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Lettonia · Redzēt vairāk »
Meierovica 1. Ministru kabinets
Meierovica 1. Ministru kabinets. Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Meierovica 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Preses brīvība
Preses brīvība ir konstitucionālas garantijas plašsaziņas līdzekļu neatkarīgai darbībai attiecīgajā valstī.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Preses brīvība · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Ringolds Kalnings
Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Saeima · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tautas Saeimas vēlēšanas
Priekšvēlēšanu plakāts. Tautas Saeimas vēlēšanas bija nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas, kas Latvijā notika 1940.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Tautas Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilis Holcmanis
Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »
Zāmuēla Ministru kabinets
Voldemāra Zāmuēla vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Zāmuēla Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1890. gads
1890.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1890. gads · Redzēt vairāk »
1902. gads
1902.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1902. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
1927.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas · Redzēt vairāk »
2. Saeimas vēlēšanas
Karikatūra par 2. Saeimas vēlēšanām "Lielais jautājums – kas būs jaunie Saeimas valdnieki?" (žurnāls “Aizkulises” 1925. gada 26. septembrī). 2. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1925.
Jaunums!!: Voldemārs Zāmuēls un 2. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Voldemārs Zamuels, Voldemārs Zamuēls, Voldemārs Zāmuels, Zamuēls, Zāmuels, Zāmuēls.
