Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Voldemārs Zīverts

Indekss Voldemārs Zīverts

Voldemārs Zīverts Voldemārs Oto Zīverts (1882-1977) bija latviešu virsnieks, vēlāk diplomāts, Latvijas sūtniecības sekretārs Igaunijā, Polijā, Vācijā un Lietuvā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārās nodaļas vadītājs.

18 attiecības: Bēgļi, Diplomātija, Dziras (ciems), Igaunija, Krievijas—Japānas karš, Latvija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Lietuva, Nīgrandes pagasts, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Polija, Sarkanā armija, Vācija, Viļņas karaskola, Vladivostoka, 1882. gads, 1977. gads.

Bēgļi

Zairā 1994. gadā Bēglis vispārīgā nozīmē ir jebkura persona, kas pamet savu mītnes zemi, bēgot no vajāšanas, kara u.c. ārkārtēju iemeslu dēļ.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Bēgļi · Redzēt vairāk »

Diplomātija

Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Diplomātija · Redzēt vairāk »

Dziras (ciems)

Dziras ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Dziras (ciems) · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Igaunija · Redzēt vairāk »

Krievijas—Japānas karš

Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Lietuva · Redzēt vairāk »

Nīgrandes pagasts

Nīgrandes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Ventas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Nīgrandes pagasts · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Polija · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Vācija · Redzēt vairāk »

Viļņas karaskola

Viļņas universitātes dabas zinātņu fakultātes ēka, kurā senāk atradās Viļņas karaskola Viļņas junkurskolas 1906. gada izlaiduma latviešu grupa. No kreisās 1. rindā: trešais - Aleksandrs Kaupiņš, sestais - Jānis Ceplītis; 2. rindā: otrais - Oskars Dankers, ceturtais - Fricis Hermansons, piektais - Krišjānis Berķis; 3. rindā: pirmais - Kārlis Ramats, otrais - Pēteris Skrapce, ceturtais - Roberts Kļaviņš, piektais - Jēkabs Ruškevics. Viļņas karaskola bija viena no vecākajām Krievijas impērijas armijas karaskolām.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Viļņas karaskola · Redzēt vairāk »

Vladivostoka

Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un Vladivostoka · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Voldemārs Zīverts un 1977. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »