Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Volera muiža

Indekss Volera muiža

Muižas dzīvojamā ēka mūsdienās. Muižas dzīvojamā ēka 1938. gadā. Volera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Volera muiža, saukta arī par Voleru muižu, ir agrākā muižas ēka Voleru apkaimē Pārdaugavā.

26 attiecības: Bolderājas pagasts, Daugava, Daugavgrīvas draudzes novads, Gothards Ketlers, Jānis Šteinhauers, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvieši, Pārdaugava, Rīga, Rīgas apriņķis, Voleri, Zviedru Vidzeme, 16. gadsimts, 1623. gads, 1638. gads, 1641. gads, 1688. gads, 17. gadsimts, 1736. gads, 1782. gads, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 1922. gads, 1924. gads, 1930. gadi, 20. gadsimts.

Bolderājas pagasts

Bolderājas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām ziemeļos no Rīgas pilsētas Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Volera muiža un Bolderājas pagasts · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Volera muiža un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas draudzes novads

Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Volera muiža un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Volera muiža un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

Jaunums!!: Volera muiža un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Volera muiža un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Volera muiža un Latvieši · Redzēt vairāk »

Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Volera muiža un Pārdaugava · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Volera muiža un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Volera muiža un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Voleri

Voleri ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags.

Jaunums!!: Volera muiža un Voleri · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Volera muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

16. gadsimts

16.

Jaunums!!: Volera muiža un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »

1623. gads

1623.

Jaunums!!: Volera muiža un 1623. gads · Redzēt vairāk »

1638. gads

1638.

Jaunums!!: Volera muiža un 1638. gads · Redzēt vairāk »

1641. gads

1641 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Jaunums!!: Volera muiža un 1641. gads · Redzēt vairāk »

1688. gads

1688.

Jaunums!!: Volera muiža un 1688. gads · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Volera muiža un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1736. gads

1736.

Jaunums!!: Volera muiža un 1736. gads · Redzēt vairāk »

1782. gads

1782.

Jaunums!!: Volera muiža un 1782. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Volera muiža un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Volera muiža un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: Volera muiža un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Volera muiža un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1930. gadi

1930.

Jaunums!!: Volera muiža un 1930. gadi · Redzēt vairāk »

20. gadsimts

20.

Jaunums!!: Volera muiža un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Voleru muiža.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »