Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Gustavs II Ādolfs, Heinrihs fon Gālens, Heinrihs Volfenšilds, Henrihs Volfs, Kristīne (personvārds), Lieljumpravas muiža, Lielvārdes draudzes novads, Livonijas ordeņa mestri, Martens Vulfs, Martins Vulfs, Mazjumpravas muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rīga, Rīgas brīvpilsēta, Vācbaltieši, Zviedru Vidzeme.
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Volfenšildi un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Volfenšildi un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Heinrihs Volfenšilds
Heinrihs Volfenšilds (dzimis: Wolff, pēc nobilitēšanās: Wolffenschild,, miris 1659. gada 27 oktobrī) bija Rīgas monētu meistars (1633-1659) Zviedru Vidzemes laikā.
Jaunums!!: Volfenšildi un Heinrihs Volfenšilds · Redzēt vairāk »
Henrihs Volfs
Henrihs Volfs (miris 1609. (?) gadā Rīgā) jeb Vulfs bija Rīgas monētu meistara Martena Vulfa dēls un nākamais Rīgas monētu meistars (1586-1609), Volfenšildu dzimtas priekštecis.
Jaunums!!: Volfenšildi un Henrihs Volfs · Redzēt vairāk »
Kristīne (personvārds)
Kristīne, arī Kristīna, Kristine, Kristina, ir Latvijā un citur pasaulē plaši izplatīts sieviešu personvārds.
Jaunums!!: Volfenšildi un Kristīne (personvārds) · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Volfenšildi un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Lielvārdes draudzes novads
Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Volfenšildi un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Volfenšildi un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Martens Vulfs
Martens Vulfs (miris 1586. gadā Rīgā) bija Rīgas monētu meistars (1571-1586), Volfenšildu dzimtas priekštecis.
Jaunums!!: Volfenšildi un Martens Vulfs · Redzēt vairāk »
Martins Vulfs
Martins Vulfs (dzimis ap 1593. gadu, miris 1633. gada 1. martā) bija Rīgas monētu meistars no 1615.
Jaunums!!: Volfenšildi un Martins Vulfs · Redzēt vairāk »
Mazjumpravas muiža
Mazjumpravas muiža var būt.
Jaunums!!: Volfenšildi un Mazjumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Volfenšildi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Volfenšildi un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Volfenšildi un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Volfenšildi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Volfenšildi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
