Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Alūksne, Aleksandrs Jagellons, Ērģeme, Brandenburgas Vilhelms, Bukultu pils, Cēsis, Cēsu pils, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Daugavgrīva, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Helmetas pils, Hermans fon Brigenejs, Ivans III, Ivans IV, Izborska, Jans I Olbrahts, Jaspers Linde, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans VII Blankenfelds, Kauja pie Smoļinas, Kārlis V Hābsburgs, Krasnogorodska, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvieši, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Maksimiliāns I Hābsburgs, Maskava, Maskavija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mihaels Hildebrands, Narva, Ostrova (Krievija), Peltsamā, Pleskava, Rīga, Rīgas arhibīskapi, Rēzekne, Reformācija, Rusova Livonijas hronika, Siguldas viduslaiku pils, Svētā Romas impērija, Tartu, Tarvastas pils, ..., Tomass Šēnings, Trikāta, Valmiera, Vasilijs III, Vastselīna, Vācu ordenis, Viljandi, Viruzeme, Ziemeļreina-Vestfālene, 14. gadsimts, 1494. gads, 15. gadsimts, 1535. gads. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Alūksne · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Jagellons
Aleksandrs Jagellons (arī Aleksandrs Jagellončiks, Aleksandrs Jagelonietis, Aleksandrs Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Aleksandrs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas dižkungs no 1492.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Aleksandrs Jagellons · Redzēt vairāk »
Ērģeme
Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Ērģeme · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Bukultu pils · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Helmetas pils · Redzēt vairāk »
Hermans fon Brigenejs
Hermana fon Brigeneja kapu plāksne Cēsu baznīcā Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps (vācu: Hermann von Brüggenei, genannt Hasenkamp, latīņu: Hermannus von Bruggeney cognominatus Hasenkampf) bija Livonijas ordeņa mestrs 1535.–1549.5.II.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Hermans fon Brigenejs · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Ivans III · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Izborska · Redzēt vairāk »
Jans I Olbrahts
Jans I Olbrahts jeb Jānis I Albrehts (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis no 1492.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Jans I Olbrahts · Redzēt vairāk »
Jaspers Linde
Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »
Johans VII Blankenfelds
Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Johans VII Blankenfelds · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Kārlis V Hābsburgs
Kārļa V mantotās dinastijas zemes — Kastīlija, Aragona, Burgundija, Austrija Kārlis V (dzimis Gentē, miris Justes klosterī Estremadurā), bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators (1519—1556) un Austrijas lielhercogs (1519—1521), kā arī pirmais apvienotās Spānijas karalis (1519—1556) kā Karloss I.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Kārlis V Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Krasnogorodska
Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Krasnogorodska · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Maksimiliāns I Hābsburgs
Maksimiliāns I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1493.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Maksimiliāns I Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Narva · Redzēt vairāk »
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Peltsamā · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Pleskava · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi
Rīgas arhibīskapi var būt.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Reformācija · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Tartu · Redzēt vairāk »
Tarvastas pils
Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Tarvastas pils · Redzēt vairāk »
Tomass Šēnings
Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Trikāta · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Vasilijs III · Redzēt vairāk »
Vastselīna
Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piuzas upes krastos.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Vastselīna · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Viljandi · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
1494. gads
1494.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un 1494. gads · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
1535. gads
1535.
Jaunums!!: Valters fon Pletenbergs un 1535. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pletenbergs, Plettenberg, Valters Pletenbergs, Valters fon Pletenbergs (ordeņa mestrs), Volters fon Pletenbergs, Volters no Pletenbergas, Wolter von Plettenberg.
