Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alegorija, Angļu valoda, Apgaismības laikmets, Īzaks Ņūtons, Žans Pols Sartrs, Džons Loks, Denī Didro, Dramaturgs, Drāma, Dzeja, Enciklopēdija (Denī Didro), Filozofija, Filozofs, Franči, Franču revolūcija, Francija, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs Nīče, Grieķu valoda, Itāļu valoda, Kandids, Kārlis Markss, Latīņu valoda, Parīze, Proza, Psiholoģija, Rakstnieks, Romas Katoļu baznīca, Satīra, Spāņu valoda, Traģēdija, Vēsturnieks, Viktors Igo.
Alegorija
eļļa, Strasbūras vēstures muzejs. Džulio Romano. "Alegorija par nemirstību", (1540). eļļa, Parīze, Luvra. Alegorija ir vēsturiskā žanra paveids, kurā notikumus un parādības atspoguļo simboliski, nevis stāstoši.
Jaunums!!: Voltērs un Alegorija · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Voltērs un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Voltērs un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Voltērs un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Žans Pols Sartrs
Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (dzimis, miris) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Voltērs un Žans Pols Sartrs · Redzēt vairāk »
Džons Loks
Džons Loks (John Locke; dzimis, miris) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs.
Jaunums!!: Voltērs un Džons Loks · Redzēt vairāk »
Denī Didro
Denī Didro (—) bija franču filozofs, mākslas kritiķis un rakstnieks, pazīstams kā grāmatas "Enciklopēdija" (Encyclopédie) galvenais redaktors.
Jaunums!!: Voltērs un Denī Didro · Redzēt vairāk »
Dramaturgs
Dramaturgs ir persona, kas raksta dramaturģijas darbus.
Jaunums!!: Voltērs un Dramaturgs · Redzēt vairāk »
Drāma
Drāma ir luga, daiļliteratūras žanrs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Jaunums!!: Voltērs un Drāma · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Voltērs un Dzeja · Redzēt vairāk »
Enciklopēdija (Denī Didro)
"Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca" ir vispārēja satura enciklopēdija, kas tika izdota Francijā laikā no 1751.
Jaunums!!: Voltērs un Enciklopēdija (Denī Didro) · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Voltērs un Filozofija · Redzēt vairāk »
Filozofs
Divi no ievērojamākajiem filozofiem — Platons un Aristotelis Filozofs, sieviešu dzimtē — filozofe, ir filozofijas speciālists.
Jaunums!!: Voltērs un Filozofs · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Voltērs un Franči · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Voltērs un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Voltērs un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Voltērs un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Nīče
Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.
Jaunums!!: Voltērs un Frīdrihs Nīče · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Voltērs un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Jaunums!!: Voltērs un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »
Kandids
1759. gadā izdotā izdevuma sākumlapa. "Kandids jeb Optimisms" ir franču satīra, kuru sarakstījis apgaismības laikmeta filozofs Voltērs.
Jaunums!!: Voltērs un Kandids · Redzēt vairāk »
Kārlis Markss
Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.
Jaunums!!: Voltērs un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Voltērs un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Voltērs un Parīze · Redzēt vairāk »
Proza
Proza (— ‘tiešs’) jeb epika (— ‘vēstījošs’) ir daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā.
Jaunums!!: Voltērs un Proza · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Voltērs un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Rakstnieks
Pastmarka, kurā attēlots krievu rakstnieks Antons Čehovs Rakstnieks vai rakstniece ir persona, kas veido daiļliteratūru, tas ir, raksta romānus, noveles, stāstus, lugas un tamlīdzīgus darbus.
Jaunums!!: Voltērs un Rakstnieks · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Voltērs un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Satīra
Satīra ir literatūras žanrs, tāpat tas var būt arī tēlotājmākslas vai grafiskās mākslas žanrs.
Jaunums!!: Voltērs un Satīra · Redzēt vairāk »
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Jaunums!!: Voltērs un Spāņu valoda · Redzēt vairāk »
Traģēdija
Traģēdija ir luga, kuras pamatā nesamierināms konflikts ar neuzvaramu pretinieku (likteni, dievu vai dieviem, morāles normām, pārdabiskiem spēkiem u.tml.), kas varonim sagādā traģiskas ciešanas vai liek iet bojā.
Jaunums!!: Voltērs un Traģēdija · Redzēt vairāk »
Vēsturnieks
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots tiek uzskatīts par “vēstures tēvu” Vēsturnieks ir vēstures speciālists, kas nodarbojas ar vēstures izpēti, kā arī ar tās mācīšanu citiem.
Jaunums!!: Voltērs un Vēsturnieks · Redzēt vairāk »
Viktors Igo
Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.
Jaunums!!: Voltērs un Viktors Igo · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Arouet, Aruē, Fransuā Marija Voltērs, Fransuā Marī Aruē, François Marie Arouet, Voltaire.
