Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vormsa

Indekss Vormsa

Vormsa - sena pilsēta Vācijas dienvidrietumos pie Reinas upes, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.

22 attiecības: Atila, Burgundi, Ebreji, Eliazārs no Vormsas, Francija, Hermanis Štaudingers, Huņņi, Mainca, Matiass Ginters, Mārtiņš Luters, Nībelungu dziesma, Otrais pasaules karš, Rabīns, Reina, Reinzeme-Pfalca, Romānika, Senā Roma, Vācija, Vormsas konkordāts, 1881. gads, 1965. gads, 1979. gads.

Atila

Atila (406.—453.), arī pazīstams kā Huņņu Atila, bija huņņu valdnieks no 434.

Jaunums!!: Vormsa un Atila · Redzēt vairāk »

Burgundi

Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.

Jaunums!!: Vormsa un Burgundi · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Vormsa un Ebreji · Redzēt vairāk »

Eliazārs no Vormsas

Eliazārs ben Jūda ben Kalonimus no Vormsas (dzimis ap 1176. gadā Maincā, miris 1238. gadā Vormsā) - Vācijas viduslaiku hasīdu (“dievbijīgo”) skolas pārstāvis, Vormsas rabīns un viens no sava laika izcilākajiem Talmuda un Kabalas mācītājiem.

Jaunums!!: Vormsa un Eliazārs no Vormsas · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Vormsa un Francija · Redzēt vairāk »

Hermanis Štaudingers

thumb Hermanis Štaudingers (dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: Vormsa un Hermanis Štaudingers · Redzēt vairāk »

Huņņi

Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.

Jaunums!!: Vormsa un Huņņi · Redzēt vairāk »

Mainca

Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Vormsa un Mainca · Redzēt vairāk »

Matiass Ginters

Matiass Ginters (dzimis) ir Vācijas futbolists, aizsargs, Vācijas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: Vormsa un Matiass Ginters · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: Vormsa un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Nībelungu dziesma

Pirmā lappuse no "Nībelungu dziesmas" manuskripta (ap 1220.g.) "Nībelungu dziesma" jeb "Dziesma par Nībelungiem" (vācu Nibelungenlied) ir anonīma episka vācu poēma.

Jaunums!!: Vormsa un Nībelungu dziesma · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Vormsa un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rabīns

Rabīns lūgšanu laikā Rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas ceļas no ivrita vārda rabbi vai aramiešu vārda rabbuni (meistars, skolotājs).

Jaunums!!: Vormsa un Rabīns · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Vormsa un Reina · Redzēt vairāk »

Reinzeme-Pfalca

Reinzeme-Pfalca ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Vormsa un Reinzeme-Pfalca · Redzēt vairāk »

Romānika

Rīgas Svētā Jura baznīcas logs romānikas stilā. Romānika ir mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-13.

Jaunums!!: Vormsa un Romānika · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Vormsa un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vormsa un Vācija · Redzēt vairāk »

Vormsas konkordāts

Vormsas konkordāts (viduslat. Pactum Calixtinum sive Heinricianum jeb Pax Wormatiensis) - 1122.

Jaunums!!: Vormsa un Vormsas konkordāts · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: Vormsa un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: Vormsa un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: Vormsa un 1979. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Worms.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »