Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Atila, Burgundi, Burgundijas karaliste, Ebreji, Eliazārs no Vormsas, Francija, Hasīdisms, Hermanis Štaudingers, Huņņi, Impērijas brīvpilsēta, Junona, Jupiters (mitoloģija), Marss (mitoloģija), Mārtiņš Luters, Minerva, Nībelungu dziesma, Oktaviāns, Otrais pasaules karš, Rabīns, Reina, Reinzeme-Pfalca, Romas impērija, Romānika, Senā Roma, Vācija, Vormsas konkordāts.
Atila
Atila (dzimis ap 406. gadu, miris 453. gada martā), pazīstams arī kā Huņņu Atila, bija huņņu kagans no 434.
Jaunums!!: Vormsa un Atila · Redzēt vairāk »
Burgundi
Burgundi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas 5.
Jaunums!!: Vormsa un Burgundi · Redzēt vairāk »
Burgundijas karaliste
Burgundijas karaliste ir vairāku vēlīnā antīkā laikmeta un viduslaiku valstisko veidojumu nosaukums Rietumeiropā.
Jaunums!!: Vormsa un Burgundijas karaliste · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Vormsa un Ebreji · Redzēt vairāk »
Eliazārs no Vormsas
Vormsas sinagoga. Eliazārs ben Jūda ben Kalonimus no Vormsas (dzimis ap 1176. gadā Maincā, miris 1238. gadā Vormsā) bija Vācijas viduslaiku hasīdu (“dievbijīgo”) skolas pārstāvis, Vormsas rabīns un viens no sava laika izcilākajiem Talmūda un Kabalas mācītājiem.
Jaunums!!: Vormsa un Eliazārs no Vormsas · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Vormsa un Francija · Redzēt vairāk »
Hasīdisms
Hasīdisma piekritēju tērpi mūsdienās Hasīdisms ((Hasīd) — 'laipnums') ir ortodoksālā jūdaisma virziens.
Jaunums!!: Vormsa un Hasīdisms · Redzēt vairāk »
Hermanis Štaudingers
thumb Hermanis Štaudingers (dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Vormsa un Hermanis Štaudingers · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Vormsa un Huņņi · Redzēt vairāk »
Impērijas brīvpilsēta
Impērijas brīvpilsētas 18. gadsimtā Impērijas brīvpilsēta (vai Freie Reichsstadt) bija pilsētas juridiskā forma Svētās Romas impērijā, kas parasti norādīja uz to, ka pilsēta pakļaujas tieši imperatoram (nevis vietējiem augstmaņiem).
Jaunums!!: Vormsa un Impērijas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Junona
Romiešu dievietes Junonas statuja Junona, arī Jūnona romiešu mitoloģijā ir debesu dieviete, Saturna meita, Jupitera māsa un sieva, Marsa un Vulkāna māte.
Jaunums!!: Vormsa un Junona · Redzēt vairāk »
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Jaunums!!: Vormsa un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Jaunums!!: Vormsa un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: Vormsa un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Minerva
Mozaīka, kurā attēlota Minerva Minerva romiešu mitoloģijā ir gudrības, maģijas, medicīnas, amatu un mākslas dieviete.
Jaunums!!: Vormsa un Minerva · Redzēt vairāk »
Nībelungu dziesma
Pirmā lappuse no "Nībelungu dziesmas" manuskripta (ap 1220.g.) "Nībelungu dziesma" jeb "Dziesma par Nībelungiem" (vācu Nibelungenlied) ir anonīma episka vācu poēma.
Jaunums!!: Vormsa un Nībelungu dziesma · Redzēt vairāk »
Oktaviāns
Oktaviāns (dzimis 63. gada p.m.ē. 23. septembrī, miris) bija pirmais Senās Romas imperators, līdz ar viņa valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Vormsa un Oktaviāns · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Vormsa un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rabīns
Rabīns lūgšanu laikā Rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas cēlies no ivrita vārda "rabbi" vai aramiešu vārda "rabbuni" (meistars, skolotājs).
Jaunums!!: Vormsa un Rabīns · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Vormsa un Reina · Redzēt vairāk »
Reinzeme-Pfalca
Reinzeme-Pfalca ir viena no sešpadsmit Vācijas federālajām zemēm, atrodas valsts rietumos.
Jaunums!!: Vormsa un Reinzeme-Pfalca · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Vormsa un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romānika
Rīgas Svētā Jura baznīcas logs romānikas stilā. Romānika ir mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-13.
Jaunums!!: Vormsa un Romānika · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Vormsa un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vormsa un Vācija · Redzēt vairāk »
Vormsas konkordāts
Ķeizara Indriķa V 1122. gadā izdots Vormsas konkordāta apliecinājums (''Heinricianum''). Vormsas konkordāts (jeb Pax Wormatiensis) bija 1122.
Jaunums!!: Vormsa un Vormsas konkordāts · Redzēt vairāk »
