Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vulkāns

Indekss Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

31 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Amonjaks, Bazalts, Cēlgāzes, Fluorūdeņradis, Fumarolas, Gabro, Gāze, Geizers, Hlorūdeņradis, Hlors, Islande, Laki, Lava, Magma, Magmatiskie ieži, Mēness, Metāns, Milža dambis, Obsidiāns, Oglekļa dioksīds, Oglekļa monoksīds, Planēta, Plātņu tektonika, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Senthelensa kalns, Slāpeklis, Vulkanoloģija, Vulkāns, Zemes garoza.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Vulkāns un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.

Jaunums!!: Vulkāns un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Bazalts

Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.

Jaunums!!: Vulkāns un Bazalts · Redzēt vairāk »

Cēlgāzes

Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Vulkāns un Cēlgāzes · Redzēt vairāk »

Fluorūdeņradis

Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.

Jaunums!!: Vulkāns un Fluorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Fumarolas

Sēra nogulas apkārt fumarolu izplūdes vietai Fumarolas ( — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām.

Jaunums!!: Vulkāns un Fumarolas · Redzēt vairāk »

Gabro

ASV Gabro (no) ir magmatisks intruzīvs iezis.

Jaunums!!: Vulkāns un Gabro · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Vulkāns un Gāze · Redzēt vairāk »

Geizers

Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.

Jaunums!!: Vulkāns un Geizers · Redzēt vairāk »

Hlorūdeņradis

Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Vulkāns un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.

Jaunums!!: Vulkāns un Hlors · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Vulkāns un Islande · Redzēt vairāk »

Laki

Laki (pašnosaukums — Лак) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, kura galvenokārt apdzīvo Dagestānu.

Jaunums!!: Vulkāns un Laki · Redzēt vairāk »

Lava

Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.

Jaunums!!: Vulkāns un Lava · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Vulkāns un Magma · Redzēt vairāk »

Magmatiskie ieži

Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.

Jaunums!!: Vulkāns un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Vulkāns un Mēness · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Vulkāns un Metāns · Redzēt vairāk »

Milža dambis

Milža dambis (vai Clochán na bhFomhórach) ir 6 km garš bazalta kolonnu zemesrags, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā tās ziemeļos apmēram 40 km uz ziemeļaustrumiem no Deri.

Jaunums!!: Vulkāns un Milža dambis · Redzēt vairāk »

Obsidiāns

Obsidiāns ir magmatisks iezis, kas izveidojas, ja lavai strauji sacietējot, neveidojas kristāli.

Jaunums!!: Vulkāns un Obsidiāns · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Vulkāns un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).

Jaunums!!: Vulkāns un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Vulkāns un Planēta · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Vulkāns un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.

Jaunums!!: Vulkāns un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Vulkāns un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Senthelensa kalns

Senthelensa kalns (Mount St. Helens; citos avotos sastopams arī nosaukums Senthelēnas kalns vai Svētās Helēnas kalns) ir aktīvs stratovulkāns.

Jaunums!!: Vulkāns un Senthelensa kalns · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Vulkāns un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Vulkanoloģija

Vulkanologs ņem lavas paraugus. Vulkanoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta vulkānus, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību un to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem.

Jaunums!!: Vulkāns un Vulkanoloģija · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Vulkāns un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Vulkāns un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Vulkāna izvirdums, Vulkāni, Vulkāniskā darbība, Vulkānisms, Vulkānu izvirdumi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »