Ātrāk nekā pārlūku!
140 attiecības: Aleksandrs fon Benkendorfs, Aleksandrs fon Keizerlings, Aleksandrs fon Midendorfs, Aleksandrs Vēbers, Aleksijs II, Alfrēds Rozenbergs, Alus pučs, Anna Ģertrūde Vērmane, Antarktīda, Apgaismības laikmets, Arhibalds fon Keizerlings, Armīns fon Gerkāns, Augusts Bīlenšteins, Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli, Augusts Vilhelms Hūpels, Austrija, Ādams Johans fon Krūzenšterns, Ādolfs Hitlers, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltazars fon Bergmanis, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltā kustība, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Burhards Kristofs fon Minihs, Centrālā Āfrika, Edgars de Vāls, Eduards fon Keizerlings, Eduards Totlēbens, Eduards Volters, Eižens Laube, Emīls Lencs, Embrioloģija, Ernests Gideons fon Laudons, Ernsts fon Bergmanis, Ernsts Johans Bīrons, Ervins Volfeils, Fabiāns fon Belinshauzens, Ferdinands Vrangelis, Franks Tīss, Frīdrihs Canders, Frīdrihs Fromholds Martenss, Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, Garlībs Merķelis, Georgs Augusts Šveinfurts, Georgs Vilhelms Rihmanis, Germans, Gothards Frīdrihs Stenders, Gustavs Manteifelis, ..., Hamilkārs fon Felkerzāms, Heincs Erhards, Hermanis fon Keizerlings, Igauņi, Igaunija, Igaunijas guberņa, Igaunijas okupācija (1940), Interlingve, Jākobs fon Ikskils, Jevgeņijs Millers, Johans Daniels Felsko, Johans Frīdrihs Ešolcs, Johans Gotfrīds Ageluts, Johans Kristofs Bērenss, Johans Kristofs Broce, Johans Lēberehts Eginks, Johans Reinholds fon Patkuls, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis Hūns, Kārlis Vilhelms Kupfers, Konstantīns fon Benkendorfs, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas vācieši, Lībieši, Lejasvācu valoda, Lepra, Lionels Kīzerickis, Livonijas Konfederācija, Luterisms, Makss fon Šeibners-Rihters, Meinhards fon Gerkāns, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Minox, Molotova—Ribentropa pakts, Napoleons Bonaparts, Nikolajs Hartmanis, Nikolajs Rērihs, Nobela prēmija, Oto Arnolds fon Paikuls, Oto fon Hūns, Oto fon Kocebū, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pauls Šīmanis, Pauls Valdens, Pēteris Bīrons, Pirmais pasaules karš, Pjotrs Vrangelis, Polija, Prūsijas Karaliste, Raķete, Rīgas Politehniskā augstskola, Reinholds Šmēlings, Romas Katoļu baznīca, Romāns fon Ungerns-Šternbergs, Sanktpēterburga, Sergejs Vite, Tallina, Tartu Universitāte, Teodors Grothuss, Tomass Johans Zēbeks, Valters Caps, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācieši, Vācija, Vācu valoda, Vērmanes dārzs, Verners Bergengrīns, Verners Cēge fon Manteifels, Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, Vidzemes guberņa, Vidzemes landmaršali, Vilhelms Bokslafs, Vilhelms Munters, Vilhelms Neimanis, Vilhelms Ostvalds, Vladimirs Nabokovs (rakstnieks), Voldemārs Kernigs, Volferts Gerhards fon Rādens, 12. gadsimts, 1871. gads, 1914. gads, 1938. gads, 1939. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (90 vairāk) »
Aleksandrs fon Benkendorfs
Ģenerālis Aleksandrs fon Benkendorfs. Konstantīns Aleksandrs Kārlis Vilhelms Kristofs fon Benkendorfs (1781–1844) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksandrs fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Keizerlings
Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Midendorfs
Aleksandrs fon Midendorfs (ap 1880). Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander Theodor von Middendorff,; 1815−1894) bija vācbaltiešu zinātnieks, Sibīrijas pētnieks un ierēdnis (slepenpadomnieks, 1873).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksandrs fon Midendorfs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »
Aleksijs II
Aleksijs II (dzimis kā Aleksejs Rīdigers, miris) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Aleksijs II · Redzēt vairāk »
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Alus pučs
Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Alus pučs · Redzēt vairāk »
Anna Ģertrūde Vērmane
Annas Ģertrūdes Vērmanes portrets (1821). Vērmanes piemineklis (2002). Anna Ģertrūde Vērmane (1750—1827) bija vācbaltiešu tirgotāja sieva un mecenāte.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Anna Ģertrūde Vērmane · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Armīns fon Gerkāns
Armīns fon Gerkāns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Armīns fon Gerkāns · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752–1826) bija vācbaltiešu tirgotājs, Rīgas birģermeistars (1810).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Augusts Vilhelms Hūpels
"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Austrija · Redzēt vairāk »
Ādams Johans fon Krūzenšterns
Ādams Johans fon Krūzenšterns (dzimis, miris) jeb Ivans Krūzenšterns bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ādams Johans fon Krūzenšterns · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Ādolfs Pilars fon Pilhavs
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »
Baltazars fon Bergmanis
Baltazars fon Bergmanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltazars fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Centrālā Āfrika
Centrālās Āfrikas Federācija Centrālā Āfrika, arī Ekvatoriālā Āfrika, ir Āfrikas vidusdaļas reģions.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Centrālā Āfrika · Redzēt vairāk »
Edgars de Vāls
Edgars de Vāls (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs, matemātiķis un valodnieks, zināms kā mākslīgās valodas interlingves (Occidental) izveidotājs, kuru publicēja 1922.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Edgars de Vāls · Redzēt vairāk »
Eduards fon Keizerlings
Eduards Heinrihs Nikolass Grafs fon Keizerlings (Eduard Heinrich Nikolas Graf von Keyserling, 1855-1918) bija vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas jutekliskā impresionisma stilā aprakstījis 19.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Eduards fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Eduards Totlēbens
Francis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben),; —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Eduards Totlēbens · Redzēt vairāk »
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Eduards Volters · Redzēt vairāk »
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Eižens Laube · Redzēt vairāk »
Emīls Lencs
Heinrihs Frīdrihs Emīls Lencs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu fiziķis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Emīls Lencs · Redzēt vairāk »
Embrioloģija
Embrioloģija (embryon — ‘dīglis’, — ‘jēdziens, mācība’) ir zinātne, kas pēta embrija attīstību pirmsdīgļa (kurā ietilpst dzimumšūnu veidošanās un apaugļošanās), dīgļa, augļa un agrīnās attīstības stadijā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Embrioloģija · Redzēt vairāk »
Ernests Gideons fon Laudons
Ernests Gideons fon Laudons (arī Loudon; dzimis), miris) bija Latvijas teritorijā dzimis karavadonis, Austrijas armijas feldmaršals. Viens no slavenākajiem 18. gadsimta militārajiem stratēģiem.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ernests Gideons fon Laudons · Redzēt vairāk »
Ernsts fon Bergmanis
Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (dzimis Rīgā, miris Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ernsts fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ervins Volfeils
Ervins Volfeils, pilnā vārdā Ervins Reinholds Adalberts Volfeils (—) bija Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ervins Volfeils · Redzēt vairāk »
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »
Ferdinands Vrangelis
Ferdinands Frīdrihs Georgs Ludvigs fon Vrangelis (dzimis, miris) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas flotes virsnieks, polārpētnieks, ģeogrāfs un valstsvīrs, admirālis, viens no Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibinātājiem, Jūras lietu ministrijas vadītājs, Krievijas Amerikas 6.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Ferdinands Vrangelis · Redzēt vairāk »
Franks Tīss
Franks Teodors Tīss (1890—1977) bija Vidzemes guberņā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Franks Tīss · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Canders
Frīdrihs Canders (dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Frīdrihs Canders · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Fromholds Martenss
Frīdrihs Fromholds Martenss (1845-1909) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Frīdrihs Fromholds Martenss · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793 — 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820—1839), vēlāk Pulkovas observatorijas direktors (1839—1862).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve · Redzēt vairāk »
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »
Georgs Augusts Šveinfurts
Georgs Augusts Šveinfurts (dzimis 1836. gada 29. decembrī Rīgā, miris, 1925. gada 19. augustā Minhenē) bija vācbaltiešu cilmes ceļotājs, Āfrikas pētnieks, botāniķis un etnogrāfs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Georgs Augusts Šveinfurts · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Rihmanis
Georgs Vilhelms Rihmanis (1711–1753) bija vācbaltiešu fiziķis, izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Georgs Vilhelms Rihmanis · Redzēt vairāk »
Germans
Germans var būt.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Germans · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Gustavs Manteifelis
Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »
Hamilkārs fon Felkerzāms
Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Hamilkārs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Heincs Erhards
Heincs Erhards (1909–1979) bija vācbaltu filmu aktieris, kabaretists, mūziķis un dzejnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Heincs Erhards · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Keizerlings
Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings. Hermanis fon Keizerlings (1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Hermanis fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Igaunijas okupācija (1940)
Прибалтийская кампания, "Baltijas kampaņa", 1940). Igaunijas okupāciju veica tajā stacionētais Sarkanās armijas kontingents un PSRS 8. armijas vienības. Igaunijas okupācija (1940) bija PSRS 1940.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Igaunijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Interlingve
Interlingve (interlingue), sākotnēji zināma ar nosaukumu okcidentāle (occidental), ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru izveidoja 1922.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Interlingve · Redzēt vairāk »
Jākobs fon Ikskils
Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Millers
Jevgeņijs Millers, arī Eigens Ludvigs Millers (dzimis Daugavpilī, miris Maskavā), bija Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Jevgeņijs Millers · Redzēt vairāk »
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Ešolcs
Johans Frīdrihs Gustavs Ešolcs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, botāniķis, zoologs un entomologs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Frīdrihs Ešolcs · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Ageluts
Johans Gotfrīds Ageluts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs ar pseidonīmu "13".
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Gotfrīds Ageluts · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Bērenss
Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Johans Lēberehts Eginks
Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »
Kārlis Hūns
Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, arī Kārlis Teodors Hūns (dzimis Madlienā, miris Davosā, Šveicē), bija vācbaltiešu gleznotājs, viens no vēsturiskā žanra aizsācējiem Latvijas glezniecībā, kā arī viens no nozīmīgākajiem 19.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Kārlis Hūns · Redzēt vairāk »
Kārlis Vilhelms Kupfers
Kārlis Vilhelms Kupfers (dzimis Lestenē; miris Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Kārlis Vilhelms Kupfers · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon Benkendorfs
Ģenerālis Konstantīns fon Benkendorfs Konstantīns fon Benkendorfs (1785–1828) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kājnieku ģenerālis un diplomāts.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Konstantīns fon Benkendorfs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »
Lepra
24 gadus vecs lepras slimnieks ar slimības skartu ādu. Lepra ((lépra), no λεπίς (lepís) — 'zvīņa, plēksne') jeb spitālība, arī Hansena slimība par godu tās atklājējam Gerhardam Armaueram Hansenam, ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Lepra · Redzēt vairāk »
Lionels Kīzerickis
Lionels Kīzerickis (Tērbata - Parīze) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no Francijas 19.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Lionels Kīzerickis · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Luterisms · Redzēt vairāk »
Makss fon Šeibners-Rihters
Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Makss fon Šeibners-Rihters · Redzēt vairāk »
Meinhards fon Gerkāns
Meinhards fon Gerkāns (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltu arhitekts, kas projektējis vairākas izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā un Ķīnā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Meinhards fon Gerkāns · Redzēt vairāk »
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »
Minox
Minox ir Valtera Capa izgudrots miniatūrs fotoaparāts, kuru no 1937.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Minox · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nikolajs Hartmanis
Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltiešu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātē.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Nikolajs Hartmanis · Redzēt vairāk »
Nikolajs Rērihs
Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Nikolajs Rērihs · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Oto Arnolds fon Paikuls
Ģenerāļa Paikuļa sodīšana ar nāvi Stokholmā (1707). Oto Arnolds fon Paikuls jeb Paijkuls (vācu: Otto Arnold von Paykull, 1662-1707) bija vācbaltiešu virsnieks un alķīmiķis, kas Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja apvienotās Saksijas armijas uzbrukumu Vidzemei 1700.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Oto Arnolds fon Paikuls · Redzēt vairāk »
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »
Oto fon Kocebū
Oto fon Kocebū. Kõue-Triigi). Oto fon Kocebū (1801-1871) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kara flotes virsnieks un ceļotājs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Oto fon Kocebū · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pauls Šīmanis
Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Pauls Šīmanis · Redzēt vairāk »
Pauls Valdens
Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pjotrs Vrangelis
Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Raķete
Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā) Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Raķete · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Reinholds Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romāns fon Ungerns-Šternbergs
Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs, arī Romāns Ungerns fon Šternbergs vai Roberts fon Ungerns-Šternbergs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu virsnieks, Baltās kustības dalībnieks Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Romāns fon Ungerns-Šternbergs · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sergejs Vite
Sergejs Vite 1880. gados Sergejs Vite (1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Sergejs Vite · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Teodors Grothuss
Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Teodors Grothuss · Redzēt vairāk »
Tomass Johans Zēbeks
Tomass Johans Zēbeks (–) bija vācbaltiešu fiziķis, kas 1821.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Tomass Johans Zēbeks · Redzēt vairāk »
Valters Caps
Valters Caps (—) bija fototehnikas konstruktors, fotoaparāta "Minox" izgudrotājs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Valters Caps · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vērmanes dārzs
Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vērmanes dārzs · Redzēt vairāk »
Verners Bergengrīns
Verners Maksis Oskars Pauls Bergengrīns (1892—1964) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā aizstāvēja kristīgi humānās vērtības un bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Verners Bergengrīns · Redzēt vairāk »
Verners Cēge fon Manteifels
Verners Maksimiliāns Frīdrihs Cēge fon Manteifels (1857–1926) bija vācbaltiešu ķirurgs un Tērbatas Universitātes medicīnas profesors.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Verners Cēge fon Manteifels · Redzēt vairāk »
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vesels fon Freitāgs-Loringhofens · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vilhelms Bokslafs
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »
Vilhelms Neimanis
Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »
Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)
Vladimirs Nabokovs (dzimis, miris) bija krievu un amerikāņu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Vladimirs Nabokovs (rakstnieks) · Redzēt vairāk »
Voldemārs Kernigs
Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā — Kerniga simptoms.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Voldemārs Kernigs · Redzēt vairāk »
Volferts Gerhards fon Rādens
Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.
Jaunums!!: Vācbaltieši un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Vācbaltieši un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1871. gads
1871.
Jaunums!!: Vācbaltieši un 1871. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Vācbaltieši un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Vācbaltieši un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Vācbaltieši un 1939. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Vācbaltieši un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltijas vācieši, Baltvāci, Baltvācieši, Vācbalti, Vācbaltiete, Vācbaltietis, Vācbalts.
