Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: AIDS, Antibiotikas, Arheji, Augi, Ģints (bioloģija), B hepatīts, Baktērijas, Bakteriofāgi, Cilvēka papilomas vīrusa infekcija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Eikarioti, Elektronmikroskops, Enzīmi, Evolūcija, Gripa, Hepatīts, HIV, Imūnsistēma, Imunitāte, Informatīvā ribonukleīnskābe, Izskaņa, Kārta, Klase (bioloģija), Limfocīti, Lipīdi, Nanometrs, Nidovīrusi, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Nukleīnskābes, Olbaltumvielas, Organisms, Organismu klasifikācija, Parazītisms, Patogēns, Poliomielīts, Prokarioti, Retrovīrusi, Ribonukleīnskābe, Ribovīrusi, Saaukstēšanās, Slimība, Suga, Tabaka, Taksonomija, Tips (zooloģija), Vakcīna, Valsts (bioloģija), Vienkāršā pūslīšēde, ..., Virusoloģija. Izvērst indekss (1 vairāk) »
AIDS
Iegūtā imūndeficīta sindroms jeb AIDS ir inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe.
Jaunums!!: Vīruss un AIDS · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Vīruss un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Vīruss un Arheji · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Vīruss un Augi · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vīruss un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
B hepatīts
B hepatīts ir infekcijas slimība, kas ietekmē aknas.
Jaunums!!: Vīruss un B hepatīts · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Vīruss un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bakteriofāgi
Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.
Jaunums!!: Vīruss un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »
Cilvēka papilomas vīrusa infekcija
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV vai HPV no angļu human papillomavirus) infekcija ir vīrusa infekciju grupa, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss.
Jaunums!!: Vīruss un Cilvēka papilomas vīrusa infekcija · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Vīruss un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Vīruss un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vīruss un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Vīruss un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Jaunums!!: Vīruss un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Vīruss un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Vīruss un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Gripa
Spāņu gripas vīruss elektronu mikroskopā Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar ko slimo tikai putni un zīdītāji.
Jaunums!!: Vīruss un Gripa · Redzēt vairāk »
Hepatīts
Alkoholiskā hepatīta gadījumā notiek aknu šūnu atmiršana Hepatīts ir aknu iekaisums, kam raksturīgi šūnu bojājumi orgāna audos.
Jaunums!!: Vīruss un Hepatīts · Redzēt vairāk »
HIV
Cilvēka imūndeficīta vīruss (CIV jeb HIV no) ir retrovīrusu dzimtas lentivīruss, kas tiek nodots tālāk ar spermas, vagīnas gļotu vai asins palīdzību.
Jaunums!!: Vīruss un HIV · Redzēt vairāk »
Imūnsistēma
Sibīrijas mēra baktērijām Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas.
Jaunums!!: Vīruss un Imūnsistēma · Redzēt vairāk »
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Jaunums!!: Vīruss un Imunitāte · Redzēt vairāk »
Informatīvā ribonukleīnskābe
kodonu secība RNS molekulā. Katrs kodons atbilst vienai aminoskābei un sastāv no trim nukleotīdiem. Šādā veidā iRNS "norāda" ribosomām, kā sintezēt olbaltumvielu atbilstoši ģenētiskajam kodam Informatīvā ribonukleīnskābe (informatīvā RNS vai iRNS), saukta arī par matrices ribonukleīnskābi (matrices RNS vai mRNS) ir ribonukleīnskābes veids, kas satur informāciju par olbaltumvielas pirmējo struktūru (aminoskābju secību olbaltumvielas molekulā).
Jaunums!!: Vīruss un Informatīvā ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Izskaņa
Izskaņa valodniecībā ir vārda daļa, ko veido vārda pēdējais piedēklis un galotne.
Jaunums!!: Vīruss un Izskaņa · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vīruss un Kārta · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vīruss un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Limfocīti
Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.
Jaunums!!: Vīruss un Limfocīti · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Vīruss un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Nanometrs
Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.
Jaunums!!: Vīruss un Nanometrs · Redzēt vairāk »
Nidovīrusi
Nidovīrusi (Nidovirales) ir viena no ribovīrusu kārtām.
Jaunums!!: Vīruss un Nidovīrusi · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Vīruss un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Vīruss un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Vīruss un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Vīruss un Organisms · Redzēt vairāk »
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Vīruss un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Vīruss un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Patogēns
Patogēns (cēlies no — ‘ciešanas, slimība’ un — ‘izcelsme’) ir jebkura bioloģiska sistēma, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību.
Jaunums!!: Vīruss un Patogēns · Redzēt vairāk »
Poliomielīts
Poliomielīts (poliós — ‘pelēks’;, muelós — ‘kaulu smadzenes’) jeb bērnu trieka ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kura visvairāk skar muguras smadzeņu pelēko vielu.
Jaunums!!: Vīruss un Poliomielīts · Redzēt vairāk »
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Jaunums!!: Vīruss un Prokarioti · Redzēt vairāk »
Retrovīrusi
Retrovīruss ir RNS saturošs vīruss, kas vairojas, transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās.
Jaunums!!: Vīruss un Retrovīrusi · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Vīruss un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Ribovīrusi
Pie ribovīrusiem piederošais ''Vigna sinensis'' mozaīkvīruss (''Cowpea mosaic virus, CPMV''), kas inficē augus. Ribovīrusi ir viena no vīrusu valstībām.
Jaunums!!: Vīruss un Ribovīrusi · Redzēt vairāk »
Saaukstēšanās
Saaukstēšanās, arī akūts nazofaringīts, ir akūta augšējo elpceļu (deguna, mutes dobuma, rīkles, balsenes) saslimšana aukstuma iedarbībā, kas reizēm izplatās arī uz apakšējiem elpceļiem un var izraisīt sekundāras infekcijas acīs un vidusausī.
Jaunums!!: Vīruss un Saaukstēšanās · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Vīruss un Slimība · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Vīruss un Suga · Redzēt vairāk »
Tabaka
200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.
Jaunums!!: Vīruss un Tabaka · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Vīruss un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vīruss un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »
Vakcīna
baku aizsargpoti un šļirci tās ievadīšanai Vakcīna (no — 'govs') jeb aizsargpote ir medikaments, ar kuru veic slimību profilaksi.
Jaunums!!: Vīruss un Vakcīna · Redzēt vairāk »
Valsts (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Vīruss un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Vienkāršā pūslīšēde
Izsitumi uz apakšlūpas Vienkāršā pūslīšēde (herpēs — ‘ēde’) ir infekcijas slimība, kuru izraisa vienkāršais herpesvīruss (herpes simplex virus, HSV).
Jaunums!!: Vīruss un Vienkāršā pūslīšēde · Redzēt vairāk »
Virusoloģija
Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.
Jaunums!!: Vīruss un Virusoloģija · Redzēt vairāk »
