Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Šarls Bodlērs, Žaks Deridā, Berlīne, Bertolts Brehts, Džordžo Agambens, Ebreji, Epistemoloģija, Estētika, Francs Kafka, Frankfurtes skola, Hanna Ārente, Katalonija, Kārlis Markss, Literatūras teorija, Marsels Prusts, Sūzana Zontāga, Teodors Adorno, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu valoda.
Šarls Bodlērs
Šarls Bodlērs (dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem franču 19.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Šarls Bodlērs · Redzēt vairāk »
Žaks Deridā
Žaks Deridā (dzimis, miris) bija Franču Alžīrijā dzimis franču filozofs, zināms kā dekonstrukcijas teorijas aizsācējs.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Žaks Deridā · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bertolts Brehts
Eižens Bertolts Frīdrihs Brehts (—) bija vācu dramaturgs, režisors, teātra teorētiķis, prozaiķis un dzejnieks, kurš izstrādājis un ieviesis praksē episkā teātra koncepciju.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Bertolts Brehts · Redzēt vairāk »
Džordžo Agambens
Džordžo Agambens (dzimis) ir itāļu filozofs.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Džordžo Agambens · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Ebreji · Redzēt vairāk »
Epistemoloģija
''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »
Estētika
Dāvids (Mikelandželo) Estētika (no (aisthētikos) — '(sa)jūtošs') ir filozofijas nozare, kurā aplūko jautājumus par skaistumu, mākslu un daiļradi.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Estētika · Redzēt vairāk »
Francs Kafka
Francs Kafka (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis vācvalodīgs rakstnieks.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Francs Kafka · Redzēt vairāk »
Frankfurtes skola
Maksa Horkheimera (priekšplānā kreisajā pusē) vadībā Frankfurtes Universitātē tika dibināta tā sauktā Frankfurtes skola. Frankfurtes skola ir vācu marksisma skola laikā starp pasaules kariem, kurā apskata neomarksisma sociālās teorijas, pētījumus un filozofiju.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Frankfurtes skola · Redzēt vairāk »
Hanna Ārente
Hanna Ārente (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Hanna Ārente · Redzēt vairāk »
Katalonija
Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Katalonija · Redzēt vairāk »
Kārlis Markss
Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »
Literatūras teorija
Literatūras teorija ir zinātne, kas sniedz nepieciešamo teorētisko pamatojumu literatūras interpretācijai, piedāvā pētīšanas, kritikas un analīzes metodes literatūras vēsturei un literatūras kritikai un aplūko dažādus fundamentālus ar literatūru saistītus jautājumus; literatūras teorijas sastāvā ietilpst arī poētika.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Literatūras teorija · Redzēt vairāk »
Marsels Prusts
Valentēns Luijs Žoržs Ežēns Marsels Prusts (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, romānu cikla "Zudušo laiku meklējot" (À la recherche du temps perdu) autors.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Marsels Prusts · Redzēt vairāk »
Sūzana Zontāga
Sūzana Zontāga (dzimusi Rozenblata, mirusi) bija ebreju izcelsmes ASV esejiste, literatūrkritiķe, rakstniece un politiskā aktīviste.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Sūzana Zontāga · Redzēt vairāk »
Teodors Adorno
Teodors Adorno (dzimis, miris), īstajā vārdā Teodors Ludvigs Vīzengrunds (Theodor Ludwig Wiesengrund), bija vācu filozofs, sociālo zinātņu teorētiķis, muzikologs un kultūras kritiķis.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Teodors Adorno · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Valters Benjamins un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
