Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Artūrs Šopenhauers, Bauhaus, Bībele, Būhenvaldes koncentrācijas nometne, Berlīne, Desava, Frīdrihs Šillers, Frīdrihs Nīče, Johans Gotfrīds Herders, Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Kārlis Filips Emanuels Bahs, Lūkass Krānahs Vecākais, Leipciga, Mārtiņš Luters, Otrais pasaules karš, Pauls Laukss, Tīringene, Vācieši, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Veimāras Republika, 1534. gads, 1604. gads, 1639. gads, 1714. gads, 1788. gads, 1811. gads, 1887. gads, 1890. gads, 1907. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1933. gads, 1944. gads, 1949. gads, 1974. gads, 1990. gads, 2004. gads, 3. septembris, 899. gads.
Artūrs Šopenhauers
Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.
Jaunums!!: Veimāra un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »
Bauhaus
Desavā Das Staatliche Bauhaus, plašāk zināms vienkārši kā Bauhaus, bija mākslas virziens Vācijā, kas bija vērsts uz kombinēto amatniecību un tēlotājmākslu.
Jaunums!!: Veimāra un Bauhaus · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Veimāra un Bībele · Redzēt vairāk »
Būhenvaldes koncentrācijas nometne
Skats no debesīm uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, 2008. gadā. Būhenvaldes koncentrācijas nometne bija koncentrācijas nometne Vācijā, Veimāras ziemeļos.
Jaunums!!: Veimāra un Būhenvaldes koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Veimāra un Berlīne · Redzēt vairāk »
Desava
Desava ir pilsēta Vācijā, Saksijā-Anhaltē, pie Muldes upes ietekas Elbā, kopš 2007.
Jaunums!!: Veimāra un Desava · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šillers
Johans Kristofs Frīdrihs fon Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis Marbahā pie Nekaras, miris Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Veimāra un Frīdrihs Šillers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Nīče
Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.
Jaunums!!: Veimāra un Frīdrihs Nīče · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Jaunums!!: Veimāra un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »
Johans Sebastiāns Bahs
Johans Sebastiāns Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.
Jaunums!!: Veimāra un Johans Sebastiāns Bahs · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Veimāra un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Kārlis Filips Emanuels Bahs
Kārlis Filips Emanuels Bahs (saukts arī par Berlīnes Bahu un Hamburgas Bahu; dzimis, miris) bija klasicisma laika vācu komponists.
Jaunums!!: Veimāra un Kārlis Filips Emanuels Bahs · Redzēt vairāk »
Lūkass Krānahs Vecākais
Krānaha pašportrets 77 gadu vecumā (1550) Lūkass Krānahs Vecākais (dzimis 1472. gada 4. oktobrī Kronahā, miris 1553. gada 16. oktobrī Veimārā), dzimis Lūkass Millers (Lucas Müller), bija renesanses laika vācu gleznotājs un grafiķis (vara grebumi, kokgriezumi), ziemeļu renesanses pārstāvis.
Jaunums!!: Veimāra un Lūkass Krānahs Vecākais · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Veimāra un Leipciga · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: Veimāra un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Veimāra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pauls Laukss
Pauls Lauks (dzimis Veimārā, miris Rīgā) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: Veimāra un Pauls Laukss · Redzēt vairāk »
Tīringene
Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Veimāra un Tīringene · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Veimāra un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Veimāra un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Veimāra un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Jaunums!!: Veimāra un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »
1534. gads
1534.
Jaunums!!: Veimāra un 1534. gads · Redzēt vairāk »
1604. gads
1604.
Jaunums!!: Veimāra un 1604. gads · Redzēt vairāk »
1639. gads
1639.
Jaunums!!: Veimāra un 1639. gads · Redzēt vairāk »
1714. gads
1714.
Jaunums!!: Veimāra un 1714. gads · Redzēt vairāk »
1788. gads
1788.
Jaunums!!: Veimāra un 1788. gads · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Veimāra un 1811. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: Veimāra un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1890. gads
1890.
Jaunums!!: Veimāra un 1890. gads · Redzēt vairāk »
1907. gads
1907.
Jaunums!!: Veimāra un 1907. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Veimāra un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Veimāra un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Veimāra un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Veimāra un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Veimāra un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: Veimāra un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Veimāra un 1990. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Veimāra un 2004. gads · Redzēt vairāk »
3. septembris
3.
Jaunums!!: Veimāra un 3. septembris · Redzēt vairāk »
899. gads
899.
Jaunums!!: Veimāra un 899. gads · Redzēt vairāk »
