Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Bavārija, Brīvmūrniecība, Empīrisms, Epistemoloģija, Ilumināti, Imanuels Kants, Ingolštate, Kārlis Teodors, Metafizika, Persijs Bišs Šellijs, Roberts Antons Vilsons, Svētā Romas impērija, Tīringene, Vācija, Vācu valoda.
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Bavārija · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Empīrisms
Empīrisms (sengrieķu valodā - empeiria) ir filozofiska nostādne, ka visām zināšanām ir jābalstās uz pieredzi.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Empīrisms · Redzēt vairāk »
Epistemoloģija
''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »
Ilumināti
visuredzošo aci) ASV valsts zīmoga reversā Ilumināti (Bavārijas Iluminātu slepenā brālība) ir ordenis, kuru 1776.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Ilumināti · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Ingolštate
Ingolštate ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijā, Augšbavārijas administratīvajā reģionā.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Ingolštate · Redzēt vairāk »
Kārlis Teodors
Kārlis Filips Teodors (dzimis, miris) bija Jīlihas -Bergas hercogs, Pfalcas kūrfirsts no 1742.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Kārlis Teodors · Redzēt vairāk »
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Metafizika · Redzēt vairāk »
Persijs Bišs Šellijs
Persijs Bišs Šellijs (dzimis, miris) bija angļu romantisma virziena dzejnieks.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Persijs Bišs Šellijs · Redzēt vairāk »
Roberts Antons Vilsons
Roberts Antons Vilsons (dzimis, miris) bija amerikāņu rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, mistiķis, futurologs, anarhists un sazvērestības teoriju pētnieks.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Roberts Antons Vilsons · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tīringene
Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Tīringene · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Adams Veishaupts un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
