Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Arnolds Zommerfelds, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Edvards Tellers, Ervīns Šrēdingers, Fēlikss Blohs, Fizika, Getingene, Heizenberga nenoteiktības princips, Kodolieroči, Kopenhāgenas interpretācija, Kvantu mehānika, Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte, Manhetenas projekts, Minhene, Nilss Bors, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Otrais pasaules karš, Pols Diraks, Vācieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vircburga, 1932. gads.
Arnolds Zommerfelds
Arnolds Zommerfelds (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Arnolds Zommerfelds · Redzēt vairāk »
Čandrasekhara Venkata Rāmans
Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »
Edvards Tellers
Edvards Tellers (dzimis, miris) bija Ungārijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis, plašāk zināms kā "ūdeņraža bumbas tēvs", lai gan pats apgalvoja, ka viņam šāds tituls nepatīk.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Edvards Tellers · Redzēt vairāk »
Ervīns Šrēdingers
Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »
Fēlikss Blohs
Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Fēlikss Blohs · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Fizika · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Getingene · Redzēt vairāk »
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Kopenhāgenas interpretācija
Kopenhāgenas interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kuru ap 1927.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Kopenhāgenas interpretācija · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte jeb vienkārši Minhenes Universitāte (Universität München), abreviatūra LMU, ir universitāte Vācijas pilsētā Minhenē.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte · Redzēt vairāk »
Manhetenas projekts
Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči — trīs atombumbas.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Manhetenas projekts · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Minhene · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pols Diraks
Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Pols Diraks · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vircburga
Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un Vircburga · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Verners Heizenbergs un 1932. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Heisenberg, Heizenbergs, Werner Heisenberg.
