Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Indekss X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Padomju Latvijas I Dziesmu svētku kopkoncerts. Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1948.

Satura rādītājs

  1. 15 attiecības: Alfrēds Kalniņš (komponists), Arvīds Skalbe, Dainas, Emilis Melngailis, Esplanāde (Rīga), Gaismas pils, Helēna Tangijeva-Birzniece, Josifs Staļins, Karaļmeita, Padomju Savienība, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Barisons, Teodors Kalniņš, Upe un cilvēka dzīve, 1948. gads.

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Alfrēds Kalniņš (komponists)

Arvīds Skalbe

Arvīds Skalbe (1922—2002) bija latviešu dzejnieks.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Arvīds Skalbe

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dainas

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Emilis Melngailis

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no  — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Esplanāde (Rīga)

Gaismas pils

Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Gaismas pils

Helēna Tangijeva-Birzniece

Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi, mirusi) bija Latvijas baletdejotāja un baletmeistare.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Helēna Tangijeva-Birzniece

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Josifs Staļins

Karaļmeita

Dziesmas "Karaļmeita" sākuma notis. Karaļmeita ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem, ko 1903.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Karaļmeita

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Padomju Savienība

Pūt, vējiņi (dziesma)

Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pūt, vējiņi (dziesma)

Pēteris Barisons

Pēteris Barisons (1904—1947) bija latviešu komponists, diriģents un pedagogs.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pēteris Barisons

Teodors Kalniņš

Teodors Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Teodors Kalniņš

Upe un cilvēka dzīve

Upe un cilvēka dzīve ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar Krišjāņa Barona simboliskā dzejoļa "Kalna strauts" vārdiem, kas atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Upe un cilvēka dzīve

1948. gads

1948.

Skatīt X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 1948. gads

Zināms kā X Dziesmu svētki.