Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zbigņevs Bžeziņskis

Indekss Zbigņevs Bžeziņskis

Zbigņevs Kazimežs Bžeziņskis (dzimis, miris) bija poļu izcelsmes ASV politiķis un politologs.

20 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, ASV Demokrātiskā partija, Cilvēktiesības, Džimijs Kārters, Džons Kenedijs, Disidents, Hārvarda Universitāte, Josifs Staļins, Kanāda, Latvijas Okupācijas muzejs, Makgila Universitāte, Molotova—Ribentropa pakts, Nacionālsociālisms, Otava, Padomju Savienība, Poļi, Poļu—padomju karš, Totalitārisms, Varšava, Vācija.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

ASV Demokrātiskā partija

Demokrātiskā partija ir kreisi centriska politiskā partija Amerikas Savienotajās Valstīs.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un ASV Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Cilvēktiesības

Kīra cilindrs — pirmā dokumentētā cilvēktiesību harta Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība vai dzimums.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Cilvēktiesības · Redzēt vairāk »

Džimijs Kārters

Džeimss Ērls Kārters, jaunākais (dzimis), plašāk pazīstams kā Džimijs Kārters (Jimmy Carter), ir amerikāņu politiķis, kurš bija trīsdesmit devītais ASV prezidents (1977–1981).

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Džimijs Kārters · Redzēt vairāk »

Džons Kenedijs

Džons Ficdžeralds Kenedijs (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no līdz.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Džons Kenedijs · Redzēt vairāk »

Disidents

Disidents ( — 'atkritējs, pretī runājošs') plašākajā nozīmē ir cilvēks, kam ir citādi, pretēji uzskati nekā pastāvošajai varai vai sabiedrības vairākumam.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Disidents · Redzēt vairāk »

Hārvarda Universitāte

Hārvarda Universitātes tieslietu skolas bibliotēkas lasītava Hārvarda Universitāte ir vecākā augstskola ASV un pēdējos gadus pēc universitāšu reitingiem tiek atzīta par labāko universitāti pasaulē.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Hārvarda Universitāte · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Kanāda · Redzēt vairāk »

Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Okupācijas muzejs ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības uzturēts privāts muzejs Rīgā, kas iepazīstina ar Latvijas piecdesmit gadu okupācijas vēsturi no 1940.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Latvijas Okupācijas muzejs · Redzēt vairāk »

Makgila Universitāte

Makgila Universitātes logo Makgila Universitāte ir universitāte, kura atrodas Monreālā, Kanādā.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Makgila Universitāte · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »

Otava

Otava (izrunā) ir Kanādas galvaspilsēta un valsts ceturtā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Otava · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Totalitārisms

Totalitārisms ir politiskā sistēma, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Totalitārisms · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Varšava · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Zbigņevs Bžeziņskis un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Brzezinski, Bžezinskis, Bžeziņskis, Zbigniew Brzezinski, Zbigņevs Bžezinskis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »