Ātrāk nekā pārlūku!
212 attiecības: Abisālais līdzenums, Akmeņogles, Akvīnas Toms, Albedo, Alerta, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Antarktīda, Apollo 8, Apsīda, Apvelings, Apvienoto Nāciju Organizācija, Argons, Astenosfēra, Astronomiskā vienība, Atmosfēras spiediens, Augsne, Augstiene, Ģeodinamo, Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Ūdens, Ūdens tvaiks, Ķīna, Čimboraso, Āfrika, Bazalts, Bioma, Biosfēra, Blīvums, Celsija grāds, Cilvēks, Civilizācija, Dabas resursi, Dabasgāze, Dabiskais pavadonis, Derīgie izrakteņi, Devons, Diena, Dienvidu puslode, Dievība, Dinozauri, Dzīvība, Dzelzs, Eikarioti, Ekosistēma, Eksosfēra, Ekvadora, Ekvatoriālā josla, Ekvators, ..., Ekvinokcija, El Ninjo, Erozija, Everests, Ezers, Fosfora(V) oksīds, Fosilijas, Fotosintēze, Gadalaiks, Gads, Gaja, Glikoze, Granīts, Gravitācija, Hidrosfēra, Izotops, Izsmeļamie neatjaunīgie resursi, Janvāris, Jūlijs, Jūras līmenis, Jerda, Jurijs Gagarins, Kalcija oksīds, Kalcijs, Kalns, Kalnu grēda, Kanāda, Kālija oksīds, Kārmāna līnija, Kelvins, Kilograms, Klimats, Klusais okeāns, Komēta, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Koraļļu rifs, Krasts, Līdzenums, Ledājs, Ledus, Ledus laikmets, Litosfēra, Loceklis (anatomija), Lode, Magmatiskie ieži, Magnētiskais lauks, Magnijs, Marianas dziļvaga, Marss (planēta), Masa, Mēness, Mēness aptumsums, Mēness fāze, Mērenā josla, Meridiāns, Metāns, Meteorīts, Meteors, Mezosfēra, Miljards, Nafta, Nātrija oksīds, Niķelis, Nogulumieži, Nokrišņi, Oglekļa dioksīds, Okeāna straume, Okeāniskā Zemes garoza, Okeāns, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Orbīta, Organisms, Otrais kosmiskais ātrums, Ozona slānis, Ozons, Pangeja, Pasaules okeāns, Paskāls, Pazemes ūdeņi, Pārtika, Pedosfēra, Pitagors, Plakanā Zeme, Plakankalne, Planēta, Plātņu tektonika, Plūdmaiņas, Pussabrukšanas periods, Riņķa līnija, Rotācija, Rotācijas periods, Saimniecība, Sala, Saldūdens, Sarkanais milzis, Saule, Saules aptumsums, Saules sistēma, Saules vējš, Saulgrieži, Sauszeme, Sāļūdens, Sērs, Sekstiljons, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Sfēriskā Zeme, Silīcija dioksīds, Silīcijs, Siltumietilpība, Siltumnīcas efekts, Skandināvu mitoloģija, Skābeklis, Slāpeklis, Spriešana, Starjauda, Starojums, Stratosfēra, Subantarktika, Subdukcija, Subekvatoriālā josla, Subtropu josla, Suga, Superkontinents, Temperatūra, Termosfēra, Titāna dioksīds, Tonna, Troposfēra, Tropu josla, Tuksnesis, Ultravioletais starojums, Upe, Valoda, Valsts, Vidusokeāniskā grēda, Vielmaiņa, Viskozitāte, Visums, Vulkāns, Zīdītāji, Zemes atmosfēra, Zemes garoza, Zemes grupas planētas, Zemes kodols, Zemes magnētiskais lauks, Zemes mantija, Zemestrīce, Ziemeļblāzma, Ziemeļpols, Zilā marmora bumbiņa, 1959. gads, 1961. gads, 1968. gads, 20. marts, 21. decembris, 21. jūnijs, 23. septembris, 3. janvāris, 4. jūlijs. Izvērst indekss (162 vairāk) »
Abisālais līdzenums
Ziemeļu Ledus okeāna abisālie līdzenumi. (Tumši zilā krāsā) Abisālais līdzenums ir dziļūdens līdzenums okeāna lielieplakās, pārejas zonā, kā arī malas jūru ieplakās.
Jaunums!!: Zeme un Abisālais līdzenums · Redzēt vairāk »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Zeme un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Akvīnas Toms
Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) bija Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.
Jaunums!!: Zeme un Akvīnas Toms · Redzēt vairāk »
Albedo
Albedo ( — 'balts') ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.
Jaunums!!: Zeme un Albedo · Redzēt vairāk »
Alerta
Alerta ir apdzīvota vieta Nunavutas teritorijā, Kanādā.
Jaunums!!: Zeme un Alerta · Redzēt vairāk »
Alumīnija oksīds
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Zeme un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Zeme un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Zeme un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Apollo 8
''Apollo 8'' apkalpes 1968. gada 24. decembrī uzņemts Zemes lēkts Kadrs uzņemts laikā, kad kuģis bija Mēness orbītā. Piekšplānā Bormens Apollo 8 bija NASA ''Apollo'' programmas otrais pilotējamais lidojums.
Jaunums!!: Zeme un Apollo 8 · Redzēt vairāk »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Zeme un Apsīda · Redzēt vairāk »
Apvelings
Kartē ar sarkanu līniju iezīmētas piekrastes, kur visbiežāk ir novērojams apvelings Apvelings (no — 'uzpeldēšana') ir process, kurā dziļāki ūdeņi paceļas uz augšu ūdens virspusē.
Jaunums!!: Zeme un Apvelings · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Zeme un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Zeme un Argons · Redzēt vairāk »
Astenosfēra
Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.
Jaunums!!: Zeme un Astenosfēra · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Zeme un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Zeme un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Zeme un Augsne · Redzēt vairāk »
Augstiene
Augstiene Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.
Jaunums!!: Zeme un Augstiene · Redzēt vairāk »
Ģeodinamo
archivedate.
Jaunums!!: Zeme un Ģeodinamo · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Zeme un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Zeme un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ūdens tvaiks
Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Zeme un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Zeme un Ķīna · Redzēt vairāk »
Čimboraso
Čimboraso ir pašlaik neaktīvs stratovulkāns Andos, Ekvadorā.
Jaunums!!: Zeme un Čimboraso · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Zeme un Āfrika · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Zeme un Bazalts · Redzēt vairāk »
Bioma
Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.
Jaunums!!: Zeme un Bioma · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Zeme un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Zeme un Blīvums · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Zeme un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Zeme un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Zeme un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Dabas resursi
Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.
Jaunums!!: Zeme un Dabas resursi · Redzēt vairāk »
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Jaunums!!: Zeme un Dabasgāze · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Zeme un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Zeme un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Zeme un Devons · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Zeme un Diena · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Zeme un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Jaunums!!: Zeme un Dievība · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Zeme un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Zeme un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Zeme un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Zeme un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Zeme un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Eksosfēra
Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.
Jaunums!!: Zeme un Eksosfēra · Redzēt vairāk »
Ekvadora
Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē.
Jaunums!!: Zeme un Ekvadora · Redzēt vairāk »
Ekvatoriālā josla
Ekvatoriālā klimata josla Ekvatoriālajā joslā cauru gadu valda ekvatoriālā gaisa masas.
Jaunums!!: Zeme un Ekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »
Ekvators
Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.
Jaunums!!: Zeme un Ekvators · Redzēt vairāk »
Ekvinokcija
Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.
Jaunums!!: Zeme un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »
El Ninjo
Normāla gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā Gaisa un ūdens aprite Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā El Ninjo ( — 'mazulis') ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru.
Jaunums!!: Zeme un El Ninjo · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Zeme un Erozija · Redzēt vairāk »
Everests
Everesta kalna animācija. Everests jeb Džomolungma vai Sagarmātha ir augstākā kalna virsotne uz Zemes.
Jaunums!!: Zeme un Everests · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Zeme un Ezers · Redzēt vairāk »
Fosfora(V) oksīds
Fosfora(V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu.
Jaunums!!: Zeme un Fosfora(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Zeme un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Zeme un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Zeme un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Zeme un Gads · Redzēt vairāk »
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Jaunums!!: Zeme un Gaja · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Zeme un Glikoze · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Zeme un Granīts · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Zeme un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Hidrosfēra
Ūdens cikls Hidrosfēra (no (hydro-) — ‘ūdens’ un (sphaĩra) — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē esošais ūdens.
Jaunums!!: Zeme un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Zeme un Izotops · Redzēt vairāk »
Izsmeļamie neatjaunīgie resursi
Naftas ieguve Izsmeļamie neatjaunīgie resursi ir dabas resursi, kas zemes dzīlēs ir ierobežotā daudzumā, tie neatjaunojas, un nesaudzīgi tos lietojot tie var arī izsīkt.
Jaunums!!: Zeme un Izsmeļamie neatjaunīgie resursi · Redzēt vairāk »
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Jaunums!!: Zeme un Janvāris · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Zeme un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Jaunums!!: Zeme un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »
Jerda
Jerda (- 'zeme') senskandināvu mitoloģijā ir dieviete un zemes personifikācija.
Jaunums!!: Zeme un Jerda · Redzēt vairāk »
Jurijs Gagarins
Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.
Jaunums!!: Zeme un Jurijs Gagarins · Redzēt vairāk »
Kalcija oksīds
Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.
Jaunums!!: Zeme un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Zeme un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Zeme un Kalns · Redzēt vairāk »
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Jaunums!!: Zeme un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Zeme un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kālija oksīds
Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.
Jaunums!!: Zeme un Kālija oksīds · Redzēt vairāk »
Kārmāna līnija
Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.
Jaunums!!: Zeme un Kārmāna līnija · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Zeme un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Zeme un Kilograms · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Zeme un Klimats · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Zeme un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Zeme un Komēta · Redzēt vairāk »
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Jaunums!!: Zeme un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Zeme un Kontinents · Redzēt vairāk »
Koraļļu rifs
Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.
Jaunums!!: Zeme un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Jaunums!!: Zeme un Krasts · Redzēt vairāk »
Līdzenums
Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.
Jaunums!!: Zeme un Līdzenums · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Zeme un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Zeme un Ledus · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Zeme un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Jaunums!!: Zeme un Litosfēra · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Zeme un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Lode
Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.
Jaunums!!: Zeme un Lode · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Zeme un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Zeme un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Zeme un Magnijs · Redzēt vairāk »
Marianas dziļvaga
Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.
Jaunums!!: Zeme un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Zeme un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Zeme un Masa · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Zeme un Mēness · Redzēt vairāk »
Mēness aptumsums
Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.
Jaunums!!: Zeme un Mēness aptumsums · Redzēt vairāk »
Mēness fāze
Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa Mēness fāze jeb Mēness griezis ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes.
Jaunums!!: Zeme un Mēness fāze · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Zeme un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Meridiāns
Meridiāns ir iedomāta līnija ģeogrāfijā, kas ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.
Jaunums!!: Zeme un Meridiāns · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Zeme un Metāns · Redzēt vairāk »
Meteorīts
Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
Jaunums!!: Zeme un Meteorīts · Redzēt vairāk »
Meteors
Geminīdu plūsmas meteors Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā.
Jaunums!!: Zeme un Meteors · Redzēt vairāk »
Mezosfēra
Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.
Jaunums!!: Zeme un Mezosfēra · Redzēt vairāk »
Miljards
Miljarda vizualizācijas piemērs Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923) 1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.
Jaunums!!: Zeme un Miljards · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Zeme un Nafta · Redzēt vairāk »
Nātrija oksīds
Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.
Jaunums!!: Zeme un Nātrija oksīds · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Zeme un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Zeme un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Zeme un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Zeme un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Okeāna straume
1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.
Jaunums!!: Zeme un Okeāna straume · Redzēt vairāk »
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Jaunums!!: Zeme un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Zeme un Okeāns · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Zeme un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Zeme un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Zeme un Orbīta · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Zeme un Organisms · Redzēt vairāk »
Otrais kosmiskais ātrums
Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).
Jaunums!!: Zeme un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Ozona slānis
Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).
Jaunums!!: Zeme un Ozona slānis · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Zeme un Ozons · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Zeme un Pangeja · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Jaunums!!: Zeme un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Zeme un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Zeme un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Zeme un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pedosfēra
Pedosfēra ir Zemes garozas auglīgā virskārta, tās augsnes sega.
Jaunums!!: Zeme un Pedosfēra · Redzēt vairāk »
Pitagors
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Jaunums!!: Zeme un Pitagors · Redzēt vairāk »
Plakanā Zeme
19. gadsimta gravīra, kas attēlo ceļotāju, kurš sasniedzis plakanās Zemes malu 12. gadsimta pasaules karte — Āzija, Eiropa un Āfrika centrā un okeāns ap tām Plakanā Zeme ir novecojis uzskats, ka Zemes forma ir plakans riņķis.
Jaunums!!: Zeme un Plakanā Zeme · Redzēt vairāk »
Plakankalne
Kanjonlendsas nacionālajā parkā, Jūtas štatā Plakankalne jeb plato (no plat — 'plakans') ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Zeme un Plakankalne · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Zeme un Planēta · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Zeme un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Jaunums!!: Zeme un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Zeme un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Zeme un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
Rotācija
Zemes rotācija Rotācija (— ‘griešanās’) ir apļveida mehāniskā kustība ap rotācijas asi.
Jaunums!!: Zeme un Rotācija · Redzēt vairāk »
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Jaunums!!: Zeme un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »
Saimniecība
Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika (no (oikonomía) — 'mājsaimniecība, mājturība'), ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.
Jaunums!!: Zeme un Saimniecība · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Zeme un Sala · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Zeme un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sarkanais milzis
Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.
Jaunums!!: Zeme un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Zeme un Saule · Redzēt vairāk »
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Jaunums!!: Zeme un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Zeme un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Zeme un Saules vējš · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Zeme un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Zeme un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Zeme un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Zeme un Sērs · Redzēt vairāk »
Sekstiljons
1 000 000 000 000 000 000 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 001.
Jaunums!!: Zeme un Sekstiljons · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Zeme un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Zeme un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sfēriskā Zeme
Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts. Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6.
Jaunums!!: Zeme un Sfēriskā Zeme · Redzēt vairāk »
Silīcija dioksīds
Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.
Jaunums!!: Zeme un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Zeme un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Jaunums!!: Zeme un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »
Siltumnīcas efekts
Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).
Jaunums!!: Zeme un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Jaunums!!: Zeme un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Zeme un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Zeme un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Spriešana
Spriešana, arī saprāts, ir spēja domāt loģiski un balstīties uz faktiem.
Jaunums!!: Zeme un Spriešana · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Zeme un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Zeme un Starojums · Redzēt vairāk »
Stratosfēra
Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.
Jaunums!!: Zeme un Stratosfēra · Redzēt vairāk »
Subantarktika
Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos.
Jaunums!!: Zeme un Subantarktika · Redzēt vairāk »
Subdukcija
Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.
Jaunums!!: Zeme un Subdukcija · Redzēt vairāk »
Subekvatoriālā josla
Subekvatoriālā klimata josla Subekvatoriālajā joslā vasarā valda ekvatoriālā, ziemā — tropiskā gaisa masas.
Jaunums!!: Zeme un Subekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Zeme un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Zeme un Suga · Redzēt vairāk »
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Jaunums!!: Zeme un Superkontinents · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Zeme un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Termosfēra
Termosfēra ir Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs mezosfēras, sākas 80—90 km augstumā un turpinās līdz 800 km augstumam virs Zemes.
Jaunums!!: Zeme un Termosfēra · Redzēt vairāk »
Titāna dioksīds
Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.
Jaunums!!: Zeme un Titāna dioksīds · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Zeme un Tonna · Redzēt vairāk »
Troposfēra
Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).
Jaunums!!: Zeme un Troposfēra · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Zeme un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Zeme un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Zeme un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Zeme un Upe · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Zeme un Valoda · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Zeme un Valsts · Redzēt vairāk »
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Jaunums!!: Zeme un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Zeme un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Zeme un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Zeme un Visums · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Zeme un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Zeme un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Zeme un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Zeme un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Jaunums!!: Zeme un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »
Zemes kodols
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.
Jaunums!!: Zeme un Zemes kodols · Redzēt vairāk »
Zemes magnētiskais lauks
Zemes magnētiskais lauks vai ģeomagnētiskais lauks ir magnētiskais lauks, ko ģenerē iekšzemes avoti.
Jaunums!!: Zeme un Zemes magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Jaunums!!: Zeme un Zemes mantija · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Zeme un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Jaunums!!: Zeme un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Jaunums!!: Zeme un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »
Zilā marmora bumbiņa
Fotogrāfija "Zilā marmora bumbiņa" "Zilā marmora bumbiņa" ir Zemes fotogrāfija, ko plkst.
Jaunums!!: Zeme un Zilā marmora bumbiņa · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Zeme un 1959. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Zeme un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: Zeme un 1968. gads · Redzēt vairāk »
20. marts
20.
Jaunums!!: Zeme un 20. marts · Redzēt vairāk »
21. decembris
21.
Jaunums!!: Zeme un 21. decembris · Redzēt vairāk »
21. jūnijs
21.
Jaunums!!: Zeme un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »
23. septembris
23.
Jaunums!!: Zeme un 23. septembris · Redzēt vairāk »
3. janvāris
3.
Jaunums!!: Zeme un 3. janvāris · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: Zeme un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
