Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zeme

Indekss Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

201 attiecības: Akmeņogles, Akvīnas Toms, Albedo, Alumīnija oksīds, Alumīnijs, Antarktīda, Apollo 8, Apsīda, Apvelings, Apvienoto Nāciju Organizācija, Argons, Astenosfēra, Astronomiskā vienība, Atmosfēras spiediens, Augsne, Augstiene, Ģeogrāfija, Ģeoloģija, Ūdens, Ūdens tvaiks, Ķīna, Čimboraso, Āfrika, Bazalts, Bioma, Biosfēra, Blīvums, Celsija grāds, Cilvēks, Civilizācija, Dabas resursi, Dabasgāze, Derīgie izrakteņi, Devons, Diena, Dienvidu puslode, Dievība, Dinozauri, Dzīvība, Dzelzs, Eikarioti, Ekosistēma, Eksosfēra, Ekvadora, Ekvatoriālā josla, Ekvators, Ekvinokcija, El Ninjo, Erozija, Everests, ..., Ezers, Fosfora (V) oksīds, Fotosintēze, Gadalaiks, Gads, Gaja, Glikoze, Granīts, Gravitācija, Hidrosfēra, Izotops, Janvāris, Jūlijs, Jūras līmenis, Jerda, Jurijs Gagarins, Kalcija oksīds, Kalcijs, Kalni, Kalnu grēda, Kanāda, Kālija oksīds, Kārmāna līnija, Kelvins, Kilograms, Klimats, Klusais okeāns, Komēta, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Koraļļu rifs, Krasts, Līdzenums, Ledājs, Ledus, Ledus laikmets, Litosfēra, Loceklis (anatomija), Lode, Magmatiskie ieži, Magnētiskais lauks, Magnijs, Marianas dziļvaga, Marss (planēta), Masa, Mēness, Mēness aptumsums, Mēness fāze, Mērenā josla, Meridiāns, Metāns, Meteorīts, Meteors, Mezosfēra, Miljards, Nafta, Nātrija oksīds, Niķelis, Nogulumieži, Nokrišņi, Oglekļa dioksīds, Okeāna straume, Okeāniskā Zemes garoza, Okeāns, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Orbīta, Organisms, Otrais kosmiskais ātrums, Ozona slānis, Ozons, Pangeja, Pasaules okeāns, Paskāls, Pavadonis, Pazemes ūdeņi, Pārtika, Pitagors, Plakanā Zeme, Plakankalne, Planēta, Plātņu tektonika, Plūdmaiņas, Pussabrukšanas periods, Riņķa līnija, Rotācijas periods, Saimniecība, Sala, Saldūdens, Sarkanais milzis, Saule, Saules aptumsums, Saules sistēma, Saules vējš, Saulgrieži, Sauszeme, Sērs, Sekstiljons, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Sfēriskā Zeme, Silīcija dioksīds, Silīcijs, Siltumnīcas efekts, Skandināvu mitoloģija, Skābeklis, Slāpeklis, Spriešana, Starjauda, Starojums, Stratosfēra, Subantarktika, Subekvatoriālā josla, Subtropu josla, Suga, Superkontinents, Temperatūra, Termosfēra, The Blue Marble, Titāna dioksīds, Tonna, Troposfēra, Tropu josla, Tuksnesis, Ultravioletais starojums, Upe, Valoda, Valsts, Vielmaiņa, Viskozitāte, Visums, Vulkāns, Zīdītāji, Zemes atmosfēra, Zemes garoza, Zemes grupas planētas, Zemes kodols, Zemes magnētiskais lauks, Zemes mantija, Zemestrīce, Ziemeļblāzma, Ziemeļpols, 1959. gads, 1961. gads, 1968. gads, 20. marts, 21. decembris, 21. jūnijs, 23. septembris, 3. janvāris, 4. jūlijs. Izvērst indekss (151 vairāk) »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Zeme un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Akvīnas Toms

Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) - Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.

Jaunums!!: Zeme un Akvīnas Toms · Redzēt vairāk »

Albedo

Albedo (- balts) ir virsmas atstarotās elektromagnētiskā starojuma plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Albedo · Redzēt vairāk »

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir amfotērais oksīds.

Jaunums!!: Zeme un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Zeme un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Zeme un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Apollo 8

Apollo-8 apkalpes foto Apollo 8 ir pilotējamais kosmosa kuģis no ''Apollo'' programmas, kurš pirmais nogādāja cilvēkus orbītā ap kādu citu debess ķermeni, konkrēti, orbītā ap Mēnesi.

Jaunums!!: Zeme un Apollo 8 · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Zeme un Apsīda · Redzēt vairāk »

Apvelings

Kartē ar sarkanu līniju iezīmētas piekrastes, kur visbiežāk ir novērojams apvelings Apvelings ir process, kurā dziļāki ūdeņi paceļas uz augšu ūdens virspusē.

Jaunums!!: Zeme un Apvelings · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: Zeme un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Zeme un Argons · Redzēt vairāk »

Astenosfēra

Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") - viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.

Jaunums!!: Zeme un Astenosfēra · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Zeme un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Zeme un Augsne · Redzēt vairāk »

Augstiene

Augstiene Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Augstiene · Redzēt vairāk »

Ģeogrāfija

Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības efektus.

Jaunums!!: Zeme un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Ģeoloģija

Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.

Jaunums!!: Zeme un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Zeme un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens tvaiks

Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Zeme un Ūdens tvaiks · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Zeme un Ķīna · Redzēt vairāk »

Čimboraso

Čimboraso ir pašlaik neaktīvs stratovulkāns Andos, Ekvadorā.

Jaunums!!: Zeme un Čimboraso · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Zeme un Āfrika · Redzēt vairāk »

Bazalts

Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.

Jaunums!!: Zeme un Bazalts · Redzēt vairāk »

Bioma

Planēta Zeme Bioma (- dzīve, dzīvība) jeb bioms ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.

Jaunums!!: Zeme un Bioma · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Zeme un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Zeme un Blīvums · Redzēt vairāk »

Celsija grāds

Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Celsija grāds · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Zeme un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Zeme un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Dabas resursi

Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi, arī dabas bagātības, ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.

Jaunums!!: Zeme un Dabas resursi · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Zeme un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Derīgie izrakteņi

Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.

Jaunums!!: Zeme un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 56 miljonu gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Zeme un Devons · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts). Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Zeme un Diena · Redzēt vairāk »

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Zeme un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Dievība

Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.

Jaunums!!: Zeme un Dievība · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Zeme un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Zeme un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Zeme un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Eikarioti

Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti šūnas kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.

Jaunums!!: Zeme un Eikarioti · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Zeme un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Eksosfēra

Eksosfēra (no grieķu valodas vārdiem ekso.

Jaunums!!: Zeme un Eksosfēra · Redzēt vairāk »

Ekvadora

Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē.

Jaunums!!: Zeme un Ekvadora · Redzēt vairāk »

Ekvatoriālā josla

Ekvatoriālajā joslā cauru gadu valda ekvatoriālā gaisa masas.

Jaunums!!: Zeme un Ekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Zeme un Ekvators · Redzēt vairāk »

Ekvinokcija

Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī (angļu valodā) Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) ir laika moments, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.

Jaunums!!: Zeme un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »

El Ninjo

Normāla gaisa un ūdens cirkulācija Klusā okeāna dienvidu daļā Gaisa un ūdens cirkulācija Klusā okeāna dienvidu daļā El Ninjo periodā El Ninjo (— mazulis) ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru.

Jaunums!!: Zeme un El Ninjo · Redzēt vairāk »

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Jaunums!!: Zeme un Erozija · Redzēt vairāk »

Everests

Everests, Džomolungma jeb Sagarmātha ir augstākā kalna virsotne uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Everests · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Zeme un Ezers · Redzēt vairāk »

Fosfora (V) oksīds

Fosfora (V) oksīds jeb fosfora pentoksīds (P4O10) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela, kuru iegūst, sadedzinot fosforu.

Jaunums!!: Zeme un Fosfora (V) oksīds · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no — 'gaisma' un σύνθεσις — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēzes process no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Zeme un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Zeme un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Gads · Redzēt vairāk »

Gaja

Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.

Jaunums!!: Zeme un Gaja · Redzēt vairāk »

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Jaunums!!: Zeme un Glikoze · Redzēt vairāk »

Granīts

Granīta gabals Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40-50%), kvarca (25-30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).

Jaunums!!: Zeme un Granīts · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Zeme un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hidrosfēra

Ūdens cikls Hidrosfēra (hydro- — ‘ūdens’,, sphaĩra — ‘lode’) ir viens no Zemes apvalkiem, kuru veido ūdens, kas atrodas okeānos, jūrās, virs zemes virsmas (ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi) un pazemē (gruntsūdeņi).

Jaunums!!: Zeme un Hidrosfēra · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Zeme un Izotops · Redzēt vairāk »

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Jaunums!!: Zeme un Janvāris · Redzēt vairāk »

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Jaunums!!: Zeme un Jūlijs · Redzēt vairāk »

Jūras līmenis

20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.

Jaunums!!: Zeme un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »

Jerda

Jerda (- 'zeme') senskandināvu mitoloģijā ir dieviete un zemes personifikācija.

Jaunums!!: Zeme un Jerda · Redzēt vairāk »

Jurijs Gagarins

Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.

Jaunums!!: Zeme un Jurijs Gagarins · Redzēt vairāk »

Kalcija oksīds

Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Jaunums!!: Zeme un Kalcija oksīds · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Zeme un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kalni

Kalni var būt.

Jaunums!!: Zeme un Kalni · Redzēt vairāk »

Kalnu grēda

Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.

Jaunums!!: Zeme un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Zeme un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kālija oksīds

Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.

Jaunums!!: Zeme un Kālija oksīds · Redzēt vairāk »

Kārmāna līnija

Atmosfēras slāņi ar Kārmāna līniju 100 km augstumā Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.

Jaunums!!: Zeme un Kārmāna līnija · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Zeme un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Zeme un Kilograms · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Zeme un Klimats · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Zeme un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Zeme un Komēta · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Zeme un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Zeme un Kontinents · Redzēt vairāk »

Koraļļu rifs

Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.

Jaunums!!: Zeme un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »

Krasts

Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdens virsu no sauszemes.

Jaunums!!: Zeme un Krasts · Redzēt vairāk »

Līdzenums

Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.

Jaunums!!: Zeme un Līdzenums · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Zeme un Ledājs · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Zeme un Ledus · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Zeme un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Litosfēra

Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") - sacietējis planētas ārējais slānis.

Jaunums!!: Zeme un Litosfēra · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Zeme un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Lode

Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.

Jaunums!!: Zeme un Lode · Redzēt vairāk »

Magmatiskie ieži

Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.

Jaunums!!: Zeme un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Zeme un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Magnijs

Magnijs (dažreiz nepareizi saukts par magnēziju) ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Jaunums!!: Zeme un Magnijs · Redzēt vairāk »

Marianas dziļvaga

Marianas dziļvaga Marianas dziļvaga ir dziļākā zināmā okeāna dziļvaga uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Marianas dziļvaga · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Zeme un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Zeme un Masa · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Zeme un Mēness · Redzēt vairāk »

Mēness aptumsums

Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.

Jaunums!!: Zeme un Mēness aptumsums · Redzēt vairāk »

Mēness fāze

Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa Mēness fāze ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Mēness fāze · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mērenās joslas atrašanās vieta Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Zeme un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Meridiāns

Meridiāns - ģeogrāfijā tā ir iedomāta līnija, kura ir perpendikulāra ekvatoram, iet gan caur Ziemeļpolu, gan caur Dienvidpolu un sadala Zemeslodi divās vienādās daļās.

Jaunums!!: Zeme un Meridiāns · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Zeme un Metāns · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši šāds asteroīds (mākslinieka zīmējums) pirms 65 miljoniem gadu ir bijis par iemeslu dinozauru izmiršanai. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Zeme un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Meteors

Geminīdu plūsmas meteors Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā.

Jaunums!!: Zeme un Meteors · Redzēt vairāk »

Mezosfēra

Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Mezosfēra · Redzēt vairāk »

Miljards

Miljarda vizualizācijas piemērs. Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923). 1 000 000 000 jeb viens miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.

Jaunums!!: Zeme un Miljards · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Zeme un Nafta · Redzēt vairāk »

Nātrija oksīds

Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.

Jaunums!!: Zeme un Nātrija oksīds · Redzēt vairāk »

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.

Jaunums!!: Zeme un Niķelis · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Zeme un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Zeme un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Okeāna straume

1943. gada jūras straumju karte Okeāna straume ir pastāvīga vai periodiska ūdens plūsma atklātajā okeānā vai jūrā.

Jaunums!!: Zeme un Okeāna straume · Redzēt vairāk »

Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

Jaunums!!: Zeme un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Okeāns · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Zeme un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Zeme un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Zeme un Orbīta · Redzēt vairāk »

Organisms

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne.

Jaunums!!: Zeme un Organisms · Redzēt vairāk »

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Jaunums!!: Zeme un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Ozona slānis

Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).

Jaunums!!: Zeme un Ozona slānis · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozona molekulas modelis Ozons (— ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Zeme un Ozons · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Zeme un Pangeja · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Zeme un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Zeme un Paskāls · Redzēt vairāk »

Pavadonis

Pavadonis var būt.

Jaunums!!: Zeme un Pavadonis · Redzēt vairāk »

Pazemes ūdeņi

Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.

Jaunums!!: Zeme un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Zeme un Pārtika · Redzēt vairāk »

Pitagors

Pitagors no Somas jeb vienkārši Pitagors (O Pūthagoras o Samios, Pythagoras, dzimis starp 580. un 572. gadu p.m.ē., miris starp 500. un 490. gadu p.m.ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Jaunums!!: Zeme un Pitagors · Redzēt vairāk »

Plakanā Zeme

19. gadsimta gravīra, kas attēlo ceļotāju, kurš sasniedzis plakanās Zemes malu 12. gadsimta pasaules karte — Āzija, Eiropa un Āfrika centrā un okeāns ap tām Plakanā Zeme ir novecojis uzskats, ka Zemes forma ir plakans riņķis.

Jaunums!!: Zeme un Plakanā Zeme · Redzēt vairāk »

Plakankalne

Kanjonlendsas nacionālajā parkā, Jūtas štatā Plakankalne, arī plato, ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Zeme un Plakankalne · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Zeme un Planēta · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Zeme un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Zeme un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Pussabrukšanas periods

Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.

Jaunums!!: Zeme un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »

Riņķa līnija

Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.

Jaunums!!: Zeme un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »

Rotācijas periods

Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.

Jaunums!!: Zeme un Rotācijas periods · Redzēt vairāk »

Saimniecība

Saimniecība, saimniekošana, arī ekonomika, ir ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu saistīta sabiedrības darbība.

Jaunums!!: Zeme un Saimniecība · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Zeme un Sala · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur uz tūkstoš vienādām daļām ūdens ir ne vairāk kā 0,5 daļas ūdenī izšķīdušo sāļu, t.i. sāļu saturs ūdenī ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Zeme un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Jaunums!!: Zeme un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Zeme un Saule · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Zeme un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Zeme un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Zeme un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Jaunums!!: Zeme un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Zeme un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Zeme un Sērs · Redzēt vairāk »

Sekstiljons

1 000 000 000 000 000 000 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 999 999 999 un 1 000 000 000 000 000 000 001.

Jaunums!!: Zeme un Sekstiljons · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Zeme un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Zeme un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Sfēriskā Zeme

Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts. Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6.

Jaunums!!: Zeme un Sfēriskā Zeme · Redzēt vairāk »

Silīcija dioksīds

Silīcija dioksīds (SiO2) normālos apstākļos ir cieta kristāliska viela.

Jaunums!!: Zeme un Silīcija dioksīds · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Zeme un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas efekts

Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).

Jaunums!!: Zeme un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »

Skandināvu mitoloģija

Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.

Jaunums!!: Zeme un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Zeme un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Zeme un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Spriešana

Spriešana, arī saprāts, ir spēja domāt loģiski un balstīties uz faktiem.

Jaunums!!: Zeme un Spriešana · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Zeme un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starojums

Starojums, arī radiācija (— ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.

Jaunums!!: Zeme un Starojums · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Zeme un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Subantarktika

Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos.

Jaunums!!: Zeme un Subantarktika · Redzēt vairāk »

Subekvatoriālā josla

Subekvatoriālajā joslā vasarā valda ekvatoriālā, ziemā — tropiskā gaisa masas.

Jaunums!!: Zeme un Subekvatoriālā josla · Redzēt vairāk »

Subtropu josla

Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.

Jaunums!!: Zeme un Subtropu josla · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Zeme un Suga · Redzēt vairāk »

Superkontinents

Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).

Jaunums!!: Zeme un Superkontinents · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Zeme un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Termosfēra

Termosfēra ir Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs mezosfēras, sākas 80—90 km augstumā un turpinās līdz 800 km augstumam virs Zemes.

Jaunums!!: Zeme un Termosfēra · Redzēt vairāk »

The Blue Marble

''The Blue Marble'' fotogrāfija The Blue Marble ir Zemes fotogrāfija, ko plkst.

Jaunums!!: Zeme un The Blue Marble · Redzēt vairāk »

Titāna dioksīds

Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.

Jaunums!!: Zeme un Titāna dioksīds · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Zeme un Tonna · Redzēt vairāk »

Troposfēra

Zemes troposfēra pa lidmašīnas logu. Troposfēra ir zemākais un vislabāk izpētītais Zemes atmosfēras slānis, kura vidējais augstums ir 11 km (8—10 km virs polārajiem apgabaliem, 10—12 km mērenajos platumos un 16—18 km virs tropu rajoniem).

Jaunums!!: Zeme un Troposfēra · Redzēt vairāk »

Tropu josla

Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimatiska josla, kas atrodas zemes vidusdaļā ap ekvatoru.

Jaunums!!: Zeme un Tropu josla · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Zeme un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Zeme un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Zeme un Upe · Redzēt vairāk »

Valoda

Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Jaunums!!: Zeme un Valoda · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Zeme un Valsts · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Zeme un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Zeme un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Zeme un Visums · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Zeme un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Zeme un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Zeme un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Zeme un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Zeme un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zemes kodols

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.

Jaunums!!: Zeme un Zemes kodols · Redzēt vairāk »

Zemes magnētiskais lauks

Zemes magnētiskais lauks vai ģeomagnētiskais lauks ir magnētiskais lauks, ko ģenerē iekšzemes avoti.

Jaunums!!: Zeme un Zemes magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Zemes mantija

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas - mantijas robeža''', B: '''kodola - mantjas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.

Jaunums!!: Zeme un Zemes mantija · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Zeme un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »

Ziemeļpols

Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).

Jaunums!!: Zeme un Ziemeļpols · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: Zeme un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: Zeme un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: Zeme un 1968. gads · Redzēt vairāk »

20. marts

20.

Jaunums!!: Zeme un 20. marts · Redzēt vairāk »

21. decembris

21.

Jaunums!!: Zeme un 21. decembris · Redzēt vairāk »

21. jūnijs

21.

Jaunums!!: Zeme un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »

23. septembris

23.

Jaunums!!: Zeme un 23. septembris · Redzēt vairāk »

3. janvāris

3.

Jaunums!!: Zeme un 3. janvāris · Redzēt vairāk »

4. jūlijs

4.

Jaunums!!: Zeme un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zeme (planēta), Zemeslode.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »