Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zemgale (valsts)

Indekss Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

122 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II, Aukštaitija, Šabis, Šauļi, Šauļu apriņķis, Ģedimins, Ūlofs Klēpja karalis, Žagare (zeme), Žemaitija, Ānunds Jākobs, Balduīns no Alnas, Burhards fon Hornhūzens, Daugava, Daugmales pilskalns, Dāņu Igaunija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dobele (zeme), Dobene, Eberhards no Zainas, Filips Pauluči, Folkvins, Francisks no Moliano, Garozas kauja, Gregors IX, Incēnu pilskalns, Indriķa hronika, Indriķis Šterns, Jelgava, Jelgavas pils, Johans I fon Lūne, Johans III fon Šverīns, Karagājiens uz Zemgali (1265), Katoļticība, Kauņa, Kauja pie Turaidas (1298), Kūno fon Hacingenšteins, Kernave, Konrāds (personvārds), Konrāds fon Feihtvangens, Kuršu piļu nodedzināšana (1263), Kursa, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Lamberts, Lamekins, Latgaļi, Latvijas Zinātņu akadēmija, Laurentija hronika, ..., Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Mītavas pils uzcelšana, Mežotne (zeme), Mervalas rūnu akmens, Mindaugs, Nalsene, Nameisis, Nemuna, Nikolajs fon Nauens, Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264), Pagānisms, Panevēžas apriņķis, Pērkons (mitoloģija), Plāne (zeme), Pleskava, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas kņazi, Raseiņi, Rīdes annāles, Rīgas arhibīskapija, Rūnas, Roma, Saules kauja, Saules zeme, Sāmsala, Sēlijas bīskapija, Sidrabene (zeme), Sigismunds II Augusts, Silene, Spārnene, Svētkalns, Tartu, Tērvete, Tērvete (zeme), Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Tovrakste, Ukmerģe, Upīte, Upmale, Upmale (zeme), Vaidelotis, Valters fon Nortekens, Vācu ordenis, Vītenis, Vecākā atskaņu hronika, Vecsēlpils, Viestards, Vilhelms no Modenas, Villekens fon Endorps, Visvaldis, Vseslavičs, Vseslavs Bračislavičs, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale, Zemgales bīskapija, Zemgales galīgā nopostīšana, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1106. gads, 1219. gads, 1226. gads, 1228. gads, 1229. gads, 1231. gads, 1236. gads. Izvērst indekss (72 vairāk) »

Aizkraukles kauja (1279)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II

Alberts II var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Alberts II · Redzēt vairāk »

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Aukštaitija · Redzēt vairāk »

Šabis

Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Šabis · Redzēt vairāk »

Šauļi

Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Šauļi · Redzēt vairāk »

Šauļu apriņķis

Šauļu apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Šauļu apriņķis · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341.), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ūlofs Klēpja karalis

Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »

Žagare (zeme)

Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Žagare (zeme) · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Ānunds Jākobs

Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunda Jākoba (Önund, valdīja 1022. - 1050.), dzimtais vārds bija Jākobs, bet, kad tings ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Bīskapa Balduīna zīmogs. Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232-1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Burhards fon Hornhūzens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas bija Livonijas ordeņa mestrs no 1256.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »

Dāņu Igaunija

Livonijas konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dobele (zeme)

Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »

Dobene

Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējo Auces un Dobeles novadu rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dobene · Redzēt vairāk »

Eberhards no Zainas

Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modenā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas impērijas militārais un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Folkvins · Redzēt vairāk »

Francisks no Moliano

Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Garozas kauja · Redzēt vairāk »

Gregors IX

Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Gregors IX · Redzēt vairāk »

Incēnu pilskalns

Incēnu pilskalns jeb Dobes pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96) Avīknes upes krastos pie Kokmuižas, kuras vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg ("Dobeskalns").

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Incēnu pilskalns · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Indriķis Šterns

Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Johans III fon Šverīns · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Zemgali (1265)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1265.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Karagājiens uz Zemgali (1265) · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kauja pie Turaidas (1298)

1298.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »

Kūno fon Hacingenšteins

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »

Kernave

Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269-1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316-1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kernave · Redzēt vairāk »

Konrāds (personvārds)

Konrāds ir vairāku vēsturisku Burgundijas, Čehijas, Jeruzalemes karalistes, Polijas, Sicīlijas, Vācijas un Virtembergas valdnieku vārds: Burgundijā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Konrāds (personvārds) · Redzēt vairāk »

Konrāds fon Feihtvangens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »

Kuršu piļu nodedzināšana (1263)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (''Goldingen'') Kuršu piļu nodedzināšana 1263.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kuršu piļu nodedzināšana (1263) · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kursa · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Lamberts

Bīskapa Lamberta zīmogs. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lamberts · Redzēt vairāk »

Lamekins

Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936-1938). Lamekins, pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lamekins · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Laurentija hronika

baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju sērija starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni, kas pārauga pilsoņu karā no 1297.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Mītavas pils uzcelšana

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi. Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mītavas pils uzcelšana · Redzēt vairāk »

Mežotne (zeme)

Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »

Mervalas rūnu akmens

rūnu teksta daļā, kas caurvij gredzenu labajā pusē, Kolkas vārds (''Tumisnis'') apgāzti uzrakstīts augšējā kreisajā malā. Mervalas rūnu akmens ir Selaēnas salas Mēlarena ezerā Sēdermanlandes lēnē Zviedrijas vidienē esošs rūnu akmens.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mervalas rūnu akmens · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija (latīniski: terra Nalsen, lietuviski:Nalšia, baltkrieviski:Нальшчаны) bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nalsene · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence. Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nemuna · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1264.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264) · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Panevēžas apriņķis

Panevēžas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Panevēžas apriņķis · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Plāne (zeme)

Plāne bija seno zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas pieminēta Upmales dalīšanas līgumā 1254.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Plāne (zeme) · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Raseiņi

Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Raseiņi · Redzēt vairāk »

Rīdes annāles

rokraksta lappuses. Rīdes annāles ir 13.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rīdes annāles · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rūnas

Rūnas var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rūnas · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Roma · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Saules zeme

Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Saules zeme · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218-1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sidrabene (zeme)

Sidrabene vai Sidobrenes zeme (hronikā: Sydobren, Semegallen lant) bija seno zemgaļu pilsnovads Sidrabes upe krastos tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā un bija Silenes zemes daļa.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sidrabene (zeme) · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Silene

Silene var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Silene · Redzēt vairāk »

Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Auces novada austrumu daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Spārnene · Redzēt vairāk »

Svētkalns

Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Tērvetes novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Svētkalns · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tartu · Redzēt vairāk »

Tērvete

Tērvete var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tērvete · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Tērvetes novada teritorijā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »

Tovrakste

Tovrakste (lat. Thovraxe), citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tovrakste · Redzēt vairāk »

Ukmerģe

Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ukmerģe · Redzēt vairāk »

Upīte

Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Upīte · Redzēt vairāk »

Upmale

Upmale var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Upmale · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Baldones, Bauskas, Iecavas, Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles un Vecumnieku novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Vaidelotis

koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: waidelotte) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vaidelotis · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens (vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270. - 1273. gadā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vītenis · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290-1296) par Krusta kariem Latvijā aiz Indriķa hronikas.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils, ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā pie Daugavas, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

Viestards

Rīgas pilī, 1936) Viestards (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Viestards · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Villekens fon Endorps

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Vseslavičs

Vseslavičs var būt.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vseslavičs · Redzēt vairāk »

Vseslavs Bračislavičs

Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgaļu sacelšanās (1259)

1259.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226 - 1251) bija 13.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zemgales galīgā nopostīšana

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgales galīgā nopostīšana · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1106. gads

1106.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1106. gads · Redzēt vairāk »

1219. gads

1219.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1219. gads · Redzēt vairāk »

1226. gads

1226.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1226. gads · Redzēt vairāk »

1228. gads

1228.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1228. gads · Redzēt vairāk »

1229. gads

1229.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1229. gads · Redzēt vairāk »

1231. gads

1231.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1231. gads · Redzēt vairāk »

1236. gads

1236.

Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1236. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zemgales senvēsture, Zemgales senvēstures hronoloģija, Zemgales valsts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »