Ātrāk nekā pārlūku!
149 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Akmene, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Augusts Bīlenšteins, Aukštaitija, Šabis, Šauļi, Šauļu apriņķis, Ģedimins, Ūlofs Klēpja karalis, Žagare (zeme), Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Ānunds Jākobs, Balduīns no Alnas, Bauska, Birži (Lietuva), Burhards fon Hornhūzens, Daugava, Daugmales pilskalns, Dāņu darbi, Dāņu Igaunija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dobele (zeme), Dobene, Eberhards no Zainas, Elks (baltu reliģija), Ezere, Filips Pauluči, Folkvins, Francisks no Moliano, Garozas kauja, Gregors IX, Hadings, Incēnu pilskalns, Indriķa hronika, Indriķis Šterns, Ingvars Tālbraucējs, Jelgava, Jelgavas pils, Johans I fon Lūne, Johans III fon Šverīns, Jonišķi, Karagājiens uz Zemgali (1265), Katoļticība, Kauņa, Kauja pie Turaidas (1298), Kūno fon Hacingenšteins, Kernave, ..., Koknese (valsts), Konrāds (personvārds), Konrāds fon Feihtvangens, Kupišķi, Kuršu piļu nodedzināšana (1263), Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Lamberts (bīskaps), Lamekins, Latgaļi, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas—Lietuvas robeža, Laurentija hronika, Lībieši, Lielstraupe, Lielupe, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lokers, Mūsa, Mītavas pils uzcelšana, Mežotne (zeme), Melnas līgums, Mervalas rūnu akmens, Mindaugs, Nalsene, Nameisis, Nemuna, Nikolajs fon Nauens, Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264), Pagānisms, Panevēža, Panevēžas apriņķis, Pērkons (mitoloģija), Plāne (zeme), Pleskava, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas kņazi, Pumpēni (Lietuva), Raseiņi, Rīdes annāles, Rīgas arhibīskapija, Rūnu raksts, Rokišķi, Roma, Saules kauja, Saules zeme, Sāmsala, Sēlija, Sēlijas bīskapija, Sidrabene (pils), Sidrabene (zeme), Sigismunds II Augusts, Silene (zeme), Spārnene, Svētkalns, Tartu, Tērvete (Tērvetes pagasts), Tērvete (zeme), Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Tovrakste, Ukmerģe, Upīte, Upmale (zeme), Vadakste, Vaidelotis, Valters fon Nortekens, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Vītenis, Vecākā atskaņu hronika, Vecsēlpils, Venta, Viestards, Vilhelms no Modenas, Villekens fon Endorps, Visvaldis, Vseslavs Bračislavičs, Zante, Zemgaļi, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zemgales galīgā nopostīšana, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1106. gads, 1219. gads, 1226. gads, 1228. gads, 1229. gads, 1231. gads, 1236. gads. Izvērst indekss (99 vairāk) »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »
Akmene
Akmene ir pilsēta Ziemeļlietuvā uz ziemeļrietumiem no Šauļiem pie Dabiķenes upes.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Akmene · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Šabis · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Šauļi · Redzēt vairāk »
Šauļu apriņķis
Šauļu apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Šauļu apriņķis · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »
Žagare (zeme)
Upīte (''Upita''). Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Žagare (zeme) · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Bauska · Redzēt vairāk »
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »
Dāņu darbi
1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dāņu darbi · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Dobene · Redzēt vairāk »
Eberhards no Zainas
Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »
Ezere
Ezere ir apdzīvota vieta Saldus novada dienvidos, Ezeres pagasta centrs.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ezere · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Folkvins · Redzēt vairāk »
Francisks no Moliano
Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Hadings
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Hadings · Redzēt vairāk »
Incēnu pilskalns
Incēnu pilskalns jeb Dobes pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā, 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96) Avīknes upes krastos pie Kokmuižas, kuras vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg ("Dobeskalns").
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Incēnu pilskalns · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »
Ingvars Tālbraucējs
Viduslaiku vikingu laivas mūsdienu rekonstrukcija. Ingvars Tālbraucējs (sennorvēģu: Yngvarr víðförli) ir vikingu Ingvara sāgā (Yngvars saga víðförla) apdziedāts 11.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ingvars Tālbraucējs · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Johans III fon Šverīns · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1265)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1265.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Karagājiens uz Zemgali (1265) · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »
Kūno fon Hacingenšteins
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »
Kernave
Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kernave · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Konrāds (personvārds)
Konrāds ir vairāku vēsturisku Burgundijas, Čehijas, Jeruzalemes Karalistes, Polijas, Sicīlijas, Vācijas un Virtembergas valdnieku vārds: Burgundijā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Konrāds (personvārds) · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »
Kupišķi
Kupišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs ziemeļaustrumu Lietuvā Levuo un Kupas upju krastos.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kupišķi · Redzēt vairāk »
Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (''Goldingen'') Kuršu piļu nodedzināšana 1263.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kuršu piļu nodedzināšana (1263) · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Lamberts (bīskaps)
Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lamberts (bīskaps) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielstraupe
Lielstraupe ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lielstraupe · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Lokers
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Lokers · Redzēt vairāk »
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mūsa · Redzēt vairāk »
Mītavas pils uzcelšana
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi. Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mītavas pils uzcelšana · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Melnas līgums · Redzēt vairāk »
Mervalas rūnu akmens
rūnu teksta daļā, kas caurvij gredzenu labajā pusē, Kolkas vārds (''Tumisnis'') apgāzti uzrakstīts augšējā kreisajā malā. Mervalas rūnu akmens ir Selaēnas salas Mēlarena ezerā Sēdermanlandes lēnē Zviedrijas vidienē esošs rūnu akmens.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mervalas rūnu akmens · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nameisis · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem. 1264.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264) · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Panevēža · Redzēt vairāk »
Panevēžas apriņķis
Panevēžas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Panevēžas apriņķis · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Plāne (zeme)
Upīte (''Upita''). Plāne bija seno zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas robežojās ar Silenes zemi rietumos, Upītes un Saulenes zemēm dienvidos un sēļu zemēm austrumos.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Plāne (zeme) · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Pumpēni (Lietuva)
Pumpēni ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Pumpēni (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Raseiņi
Raseiņi ir sena Žemaitijas pilsēta, pašvaldības centrs 76 km uz ziemeļrietumiem no Kauņas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Raseiņi · Redzēt vairāk »
Rīdes annāles
rokraksta lappuses. Rīdes annāles ir 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rīdes annāles · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rūnu raksts · Redzēt vairāk »
Rokišķi
Rokišķi ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Rokišķi · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Roma · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Saules zeme · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sidrabene (pils)
Kokmuižas. Sidrabene jeb Sidabrene bija seno zemgaļu pils līdzīga nosaukuma pilsnovadā mežainā apvidū Zemgales valsts dienviddaļā, kas minēta Atskaņu hronikas vēstījumā par krusta kariem pret zemgaļiem un žemaišiem 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sidrabene (pils) · Redzēt vairāk »
Sidrabene (zeme)
Upīte (''Upita''). Sidrabene vai Sidobrenes zeme (hronikā: Sydobren, Semegallen lant) bija seno zemgaļu pilsnovads Sidrabes upes krastos tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā un bija Silenes zemes daļa.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sidrabene (zeme) · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Silene (zeme) · Redzēt vairāk »
Spārnene
Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Spārnene · Redzēt vairāk »
Svētkalns
Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Dobeles novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Svētkalns · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tartu · Redzēt vairāk »
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »
Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Tovrakste
Tovrakstes zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.—13.gs. Tovrakste, citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Tovrakste · Redzēt vairāk »
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Ukmerģe · Redzēt vairāk »
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Upīte · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Vadakste
Vadakste ir Ventas labā krasta pieteka Dobeles un Saldus novados.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vadakste · Redzēt vairāk »
Vaidelotis
koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vaidelotis · Redzēt vairāk »
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vītenis · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Venta · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Viestards · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
Zante
Zante ir ciems Tukuma novada Zantes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zante · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgaļu sacelšanās (1259)
1259.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zemgales galīgā nopostīšana
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zemgales galīgā nopostīšana · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1106. gads
1106.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1106. gads · Redzēt vairāk »
1219. gads
1219.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1219. gads · Redzēt vairāk »
1226. gads
1226.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1226. gads · Redzēt vairāk »
1228. gads
1228.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1228. gads · Redzēt vairāk »
1229. gads
1229.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1229. gads · Redzēt vairāk »
1231. gads
1231.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1231. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Zemgale (valsts) un 1236. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zemgales senvēsture, Zemgales senvēstures hronoloģija, Zemgales valsts, Zemgales ķēniņvalsts.
