Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Apvienotā Baltijas hercogiste, Šabis, Ģedimins, Ūlofs Klēpja karalis, Žagare (zeme), Žemaitija, Ānunds Jākobs, Balduīns no Alnas, Bīronu dzimta, Dāņu darbi, Garozas kauja, Hadings, Indriķa hronika, Ingvars Tālbraucējs, Kārlis Kristians Jozefs, Krievijas Impērija, Kursa (valsts), Kurzemes guberņa, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lamberts (bīskaps), Latvijas brīvības cīņas, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lokers, Mežotne (zeme), Melnas līgums, Mindaugs, Nameisis, Pēteris Bīrons, Pirmais pasaules karš, Plāne (zeme), Polijas—Lietuvas ūnija, Saksijas Morics, Sigismunds II Augusts, Silene (zeme), Vācija, Vācu ordenis, Vecākā atskaņu hronika, Vidzemes valdnieku uzskaitījums, Viestards, Vilhelms II Hoencollerns, Vilhelms no Modenas, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale (valsts), ..., Zemgales bīskapija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Šabis · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »
Žagare (zeme)
Upīte (''Upita''). Žagare (latīņu: Sagera) bija seno zemgaļu pilsnovads tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Ventas, Svētes un Mūsas upēm.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Žagare (zeme) · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Dāņu darbi
1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Dāņu darbi · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Hadings
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Hadings · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Ingvars Tālbraucējs
Viduslaiku vikingu laivas mūsdienu rekonstrukcija. Ingvars Tālbraucējs (sennorvēģu: Yngvarr víðförli) ir vikingu Ingvara sāgā (Yngvars saga víðförla) apdziedāts 11.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ingvars Tālbraucējs · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lamberts (bīskaps)
Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Lamberts (bīskaps) · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Lokers
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Lokers · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Melnas līgums · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Nameisis · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plāne (zeme)
Upīte (''Upita''). Plāne bija seno zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas robežojās ar Silenes zemi rietumos, Upītes un Saulenes zemēm dienvidos un sēļu zemēm austrumos.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Plāne (zeme) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Silene (zeme) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Vidzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki tagadējās Vidzemes teritorijā, kas līdz pat 20.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Vidzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Viestards · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zemgaļu sacelšanās (1259)
1259.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zemgales valdniece, Zemgales valdnieces, Zemgales valdnieki, Zemgales valdnieks, Zemgales ķēniņš, Zemgaļu ķēniņš.
