28 attiecības: Celtne, Daugava, Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzelzceļš, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Karaspēks, Koks, Konstrukcija, Krievi, Krustpils, Krustpils pagasts, Latvija, Metāli, Otrais pasaules karš, Peļņa, Pirmais pasaules karš, Sarkanā armija, Tilts, Upe, Vasara, Vācieši, Zeļķi, 1904. gads, 1930. gads, 1947. gads.
Celtne
Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Celtne · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils
Iecavas stacijas Lāčplēsis Daudzevas stacijā Daudzevas stacija Jelgava—Krustpils ir 138 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kura tika uzbūvēta 1904.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Koks · Redzēt vairāk »
Konstrukcija
Konstrukcija ( — 'uzbūve') var būt.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Konstrukcija · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Krievi · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Krustpils · Redzēt vairāk »
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Krustpils pagasts · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Latvija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Metāli · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Peļņa
Peļņa ir naudas summa, ko gūst pārdodot produktus pēc izmaksu atskaitīšanas (t.s. bruto peļņa).
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Peļņa · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Tilts
Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Tilts · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Upe · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Vasara · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Vācieši · Redzēt vairāk »
Zeļķi
Zeļķi (kļūdaini Zeltiņi) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, Daugavas labajā krastā no Dzeņiem līdz Jelgavas—Krustpils dzelzceļa Zeļķu tilta pār Daugavu.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un Zeļķi · Redzēt vairāk »
1904. gads
1904.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un 1904. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Zeļķu tilts un 1947. gads · Redzēt vairāk »