Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ziemeļblāzma

Indekss Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

17 attiecības: Atmosfēra, Aurora, Centrāleiropa, Džouls, Enerģija, Gaiss, Jonosfēra, Magnētiskais lauks, Molekula, Pavasaris, Pols, Rudens, Saules vējš, Vasara, Zeme, Zemestrīce, Ziema.

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Aurora

Aurora var būt.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Aurora · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

Centrāleiropas valstis. Centrāleiropas valstis (''Mitteleuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Centrāleiropa jeb Viduseiropa ir ekonomiskajā, politiskajā un ģeogrāfiskajā izpratnē plaši lietots jēdziens, lai gan pietiekami precīzas tā definīcijas nav.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Džouls · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Enerģija · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Gaiss · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Molekula · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris jeb ziedonis ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pols

Pols var būt.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Pols · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Rudens · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Vasara · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Ziema

Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.

Jaunums!!: Ziemeļblāzma un Ziema · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kāvi, Polārblāzma.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »