Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ziemeļjūra

Indekss Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

104 attiecības: Ainava, Aizsprosts, Alfrēds Lielais, Amsterdama, Angļi, Antverpene, Apvienotā Karaliste, Atlantijas okeāns, Šetlendas salas, Ēresunds, Ņūkāsla pie Tainas, Baltijas jūra, Beļģija, Bergena, Brēmene, Cunami, Dabasgāze, Dānija, Delfīni, Edinburga, Eiropa, Eiselmērs, Elba, Fjords, Flamingi, Francija, Frīzi, Gēteborga, Gliemji, Hamburga, Hanzas savienība, Helgolande, Kategats, Kontinentālais šelfs, Kontinentālā Zemes garoza, Lamanšs, Lūzuma zona, Ledājs, Ledus laikmets, Malas jūra, Mazais Belts, Nafta, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Norfolka (Apvienotā Karaliste), Norvēģija, Norvēģu jūra, Orkneju salas, Oslo, Otrais pasaules karš, ..., Paleozojs, Pelikāns, Pirātisms, Plūdmaiņas, Putni, Reina, Rihtera skala, Roņi, Roterdama, Sakši, Sauszeme, Skageraks, Skandināvija, Skotija, Sognefjords, Temza, Tundra, Vaļi, Vatu jūra, Vācija, Vēžveidīgie, Vikingi, Zemestrīce, Zivis, Zviedrija, 1134. gads, 1164. gads, 1219. gads, 1362. gads, 1441. gads, 1588. gads, 1651. gads, 1805. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1953. gads, 1958. gads, 1962. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1981. gads, 1990. gads, 1999. gads, 2000. gads, 2002. gads, 2005. gads, 2006. gads, 400. gads, 878. gads. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Ainava

Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ainava · Redzēt vairāk »

Aizsprosts

Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Aizsprosts · Redzēt vairāk »

Alfrēds Lielais

Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija) Anglosakšu valstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā Alfrēds Lielais (vai Ælfrǣd) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Alfrēds Lielais · Redzēt vairāk »

Amsterdama

Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Amsterdama · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Angļi · Redzēt vairāk »

Antverpene

Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Antverpene · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Šetlendas salas

Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir salu grupa Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Šetlendas salas · Redzēt vairāk »

Ēresunds

Ēresunda tilts Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ēresunds · Redzēt vairāk »

Ņūkāsla pie Tainas

Ņūkāsla pie Tainas, bieži saīsināti Ņūkāsla, ir pilsēta (city) Ziemeļaustrumanglijā pie Tainas upes ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ņūkāsla pie Tainas · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Beļģija · Redzēt vairāk »

Bergena

Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Bergena · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Brēmene · Redzēt vairāk »

Cunami

26. Cunami (— 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Cunami · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Dānija · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu vaļveidīgo kārtas (Cetacea) zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Delfīni · Redzēt vairāk »

Edinburga

Edinburga ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras, Fērtoforda līča dienvidkrastā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Edinburga · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiselmērs

Eiselmērs ir sekls mākslīgs saldūdens ezers Nīderlandes ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Eiselmērs · Redzēt vairāk »

Elba

Elba, Laba (sorbu: Łobjo) ir upe Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Elba · Redzēt vairāk »

Fjords

Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Fjords · Redzēt vairāk »

Flamingi

Flamingi (Phoenicopterus) ir flamingu dzimtas (Phoenicopteridae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Flamingi · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Francija · Redzēt vairāk »

Frīzi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Frīzi · Redzēt vairāk »

Gēteborga

Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Gēteborga · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Gliemji · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Hamburga · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Helgolande

Helgolande no putna lidojuma Helgolande ir mazs Vācijai piederošs arhipelāgs aptuveni 47 km no kontinentālās daļas, Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Helgolande · Redzēt vairāk »

Kategats

Kategata karte Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Kategats · Redzēt vairāk »

Kontinentālais šelfs

Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Lamanšs

Lamanša attēls no Zemes mākslīgā pavadoņa Lamanšs ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Lamanšs · Redzēt vairāk »

Lūzuma zona

Sanandreasa lūzuma zona Kalifornijā. Lūzuma zona, lūzuma līnija vai vienkārši lūzums ģeoloģijā ir teritorija starp divām tektoniskajām plātnēm, kur savstarpēji šīs plātnes mijiedarbojas.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Lūzuma zona · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ledājs · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Malas jūra

Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Malas jūra · Redzēt vairāk »

Mazais Belts

Mazais Belts ir jūras šaurums Dānijā, viens no trijiem šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategatu un tālāk ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Mazais Belts · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Nafta · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Norfolka (Apvienotā Karaliste)

Norfolkas ainava Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Norfolka (Apvienotā Karaliste) · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Norvēģu jūra

Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Norvēģu jūra · Redzēt vairāk »

Orkneju salas

Orkneju salas ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Orkneju salas · Redzēt vairāk »

Oslo

Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Oslo · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Pelikāns

Pelikāns var būt.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Pelikāns · Redzēt vairāk »

Pirātisms

Tradicionālais pirātu karogs ''Jolly Roger'' Pirātisms (peirateía) ir kuģu laupīšana un krimināla vardarbība jūrā vai uzbrukumi piekrastes apdzīvotajām teritorijām ar nolūku iegūt laupījumu.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Pirātisms · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Putni · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Reina · Redzēt vairāk »

Rihtera skala

Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Rihtera skala · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Roņi · Redzēt vairāk »

Roterdama

Roterdama ir pilsēta Nīderlandes rietumos, Reinas grīvā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Roterdama · Redzēt vairāk »

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Sakši · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Skageraks

Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Skageraks · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Skotija · Redzēt vairāk »

Sognefjords

Sognefjorda karte Sognefjords ziemā Sognefjords - fjords Norvēģijā, pats garākais fjords pasaulē.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Sognefjords · Redzēt vairāk »

Temza

Temza ir upe Apvienotajā Karalistē, lielākā upe Anglijā, kas tek cauri Anglijas dienvidiem.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Temza · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža līdzenums’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Tundra · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vatu jūra

Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vatu jūra · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vācija · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vikingi · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Zivis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1134. gads

1134.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1134. gads · Redzēt vairāk »

1164. gads

1164.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1164. gads · Redzēt vairāk »

1219. gads

1219.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1219. gads · Redzēt vairāk »

1362. gads

1362.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1362. gads · Redzēt vairāk »

1441. gads

1441.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1441. gads · Redzēt vairāk »

1588. gads

1588.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1588. gads · Redzēt vairāk »

1651. gads

1651.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1651. gads · Redzēt vairāk »

1805. gads

1805.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1805. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2000. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2006. gads · Redzēt vairāk »

400. gads

400.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 400. gads · Redzēt vairāk »

878. gads

878.

Jaunums!!: Ziemeļjūra un 878. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ziemeļu jūra.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »