Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ziemeļlatvijas brigāde

Indekss Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

79 attiecības: Ainaži, Alūksne, Arakstes pagasts, Artūrs Aparnieks, Artūrs Dannebergs, Ķoņu pagasts, Ērģeme, Baltijas landesvērs, Brestļitovskas miera līgums, Cēsu kaujas, Dāvids Sīmansons, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Eduards Kalniņš (ministrs), Igaunijas darba komūna, Ipiķu pagasts, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Zālītis, Jūlijs Jansons, Jūlijs Kuperjanovs, Johans Laidoners, Jorģis Zemitāns, Kauja pie Paju, Kārlis Ulmanis, Konstantīns Petss, Krišjānis Berķis, Krievijas Impērijas armija, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Liepāja, Limbaži, Lodes pagasts, Markuss Gailītis, Martins Vecers, Mārtiņš Hartmanis, Mobilizācija, Narva, Narva (upe), Naukšēni, Oskars Dankers, Oto Hasmanis, Otto Zeltiņš, Peipuss, Pleskava, Rūjiena, Rūjienas pagasts, ..., Salacgrīva, Sarkanā armija, Smiltene, Stabu iela (Rīga), Strazdumuižas pamiers, Strenči, Tartu, Ternejas pagasts, Valka, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras novads, Vācijas Impērija, Veru, Vidzemes guberņa, Voldemārs Ozols, Voldemārs Skaistlauks, Ziemeļlatvijas partizānu pulks, Ziemeļu zēni, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, 1. Liepājas kājnieku pulks, 1919. gads, 2. Ventspils kājnieku pulks, 2. Vidzemes kājnieku divīzija, 23. jūnijs, 3. Jelgavas kājnieku pulks, 4. Valmieras kājnieku pulks, 5. Cēsu kājnieku pulks, 6. Rīgas kājnieku pulks. Izvērst indekss (29 vairāk) »

Ainaži

Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ainaži · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Alūksne · Redzēt vairāk »

Arakstes pagasts

Arakstes pagasts bija viena no Valmieras apriņķa administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Arakstes pagasts · Redzēt vairāk »

Artūrs Aparnieks

Artūrs Aparnieks (1896—1968) bija latviešu virsnieks.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Artūrs Aparnieks · Redzēt vairāk »

Artūrs Dannebergs

Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Artūrs Dannebergs · Redzēt vairāk »

Ķoņu pagasts

Ķoņu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvi teritoriālajām vienībām, Rūjas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ķoņu pagasts · Redzēt vairāk »

Ērģeme

Ērģeme ir ciems Latvijas pašos ziemeļos, Vidzemē, netālu no Igaunijas robežas.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ērģeme · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Dāvids Sīmansons · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »

Igaunijas darba komūna

Igaunijas darba komūna bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas darba komūna · Redzēt vairāk »

Ipiķu pagasts

Ipiķu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos pie Igaunijas robežas.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ipiķu pagasts · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Jansons

Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jūlijs Jansons · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kuperjanovs

Jūlijs Kuperjanovs (1884—1919) bija igauņu skolotājs, Igaunijas armijas leitnants, Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jūlijs Kuperjanovs · Redzēt vairāk »

Johans Laidoners

Johans Laidoners (dzimis 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī, miris 1953. gada 14. martā Vladimirā) bija igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Johans Laidoners · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Jorģis Zemitāns · Redzēt vairāk »

Kauja pie Paju

Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Kauja pie Paju · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Liepāja · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Limbaži · Redzēt vairāk »

Lodes pagasts

Lodes pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Lodes pagasts · Redzēt vairāk »

Markuss Gailītis

Markuss Gailītis (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Markuss Gailītis · Redzēt vairāk »

Martins Vecers

Pauls Martins Vecers (Paul Martin Wetzer, —) bija somu ģenerālis, brīvprātīgo somu karavīru virspavēlnieks Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Martins Vecers · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hartmanis

Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Mobilizācija · Redzēt vairāk »

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Narva · Redzēt vairāk »

Narva (upe)

Narva ir Igaunijas un Krievijas robežupe visā tās garumā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Narva (upe) · Redzēt vairāk »

Naukšēni

Naukšēni ir apdzīvota vieta Vidzemē, Valmieras novada Naukšēnu pagasta centrs.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Naukšēni · Redzēt vairāk »

Oskars Dankers

Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Oskars Dankers · Redzēt vairāk »

Oto Hasmanis

Oto Hasmanis ( —) bija latviešu politiķis.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Oto Hasmanis · Redzēt vairāk »

Otto Zeltiņš

Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Otto Zeltiņš · Redzēt vairāk »

Peipuss

Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Peipuss · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Pleskava · Redzēt vairāk »

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rūjiena · Redzēt vairāk »

Rūjienas pagasts

Rūjienas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Rūjienas pagasts · Redzēt vairāk »

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Salacgrīva · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Smiltene · Redzēt vairāk »

Stabu iela (Rīga)

Stabu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Stabu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Strenči

Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Strenči · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Tartu · Redzēt vairāk »

Ternejas pagasts

Ternejas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ternejas pagasts · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valmieras novads

Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Valmieras novads · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Veru

Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Veru · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »

Voldemārs Skaistlauks

Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas partizānu pulks

Piemiņas zīme Ziemeļlatvijas partizāniem (2003). Ziemeļlatvijas partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laikā izveidota Ziemeļlatvijas brigādes vienība, kas piedalījās Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu zēni

Piemineklis Ziemeļu zēniem Paju muižā Igaunijā Ziemeļu zēni bija Somijas brīvprātīgo pulks Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā no 1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un Ziemeļu zēni · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »

1. Liepājas kājnieku pulks

1.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 1. Liepājas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 1919. gads · Redzēt vairāk »

2. Ventspils kājnieku pulks

2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 2. Ventspils kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

2. Vidzemes kājnieku divīzija

Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 2. Vidzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

3. Jelgavas kājnieku pulks

3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 3. Jelgavas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

5. Cēsu kājnieku pulks

5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 5. Cēsu kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

6. Rīgas kājnieku pulks

6. Rīgas kājnieku pulka karogs (1919). 6. Rīgas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri (pirms 1930. gada). 6.

Jaunums!!: Ziemeļlatvijas brigāde un 6. Rīgas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ziemeļlatvijas armija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »