Ātrāk nekā pārlūku!
109 attiecības: Ainava, Aizsprosts, Alfrēds Lielais, Amsterdama, Angļi, Antverpene, Apvienotā Karaliste, Atlantijas okeāns, Šetlendas salas, Ēresunds, Ņūkāsla pie Tainas, Baltijas jūra, Beļģija, Bergena, Brēmene, Cunami, Dabasgāze, Dānija, Degizraktenis, Delfīni, Edinburga, Eiropa, Eiselmērs, Elba, Fjords, Flamingi, Francija, Frīzi, Frīzlande, Gēteborga, Gliemji, Glomma, Hamburga, Hanzas savienība, Helgolande, Kategats, Kontinentālais šelfs, Kontinentālā Zemes garoza, Lamanšs, Lūzuma zona, Ledājs, Ledus laikmets, Lielais Belts, Malas jūra, Mazais Belts, Nafta, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Norfolka (Apvienotā Karaliste), Norvēģija, ..., Norvēģu jūra, Orkneju salas, Oslo, Otrais pasaules karš, Paleozojs, Pelikāni, Pirātisms, Plūdmaiņas, Putni, Reina, Rihtera skala, Roņi, Roterdama, Sakši, Sauszeme, Skageraks, Skandināvija, Skotija, Sognefjords, Temza, Tundra, Vaļi, Vatu jūra, Vācija, Vēžveidīgie, Veļikijnovgoroda, Vikingi, Zemestrīce, Zivis, Zviedrija, 1134. gads, 1164. gads, 1219. gads, 1362. gads, 1441. gads, 1588. gads, 1651. gads, 1805. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1953. gads, 1958. gads, 1962. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1981. gads, 1990. gads, 1999. gads, 2000. gads, 2002. gads, 2005. gads, 2006. gads, 400. gads, 878. gads. Izvērst indekss (59 vairāk) »
Ainava
Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ainava · Redzēt vairāk »
Aizsprosts
Elatasaras aizsprosts Spānijā. Aizsprosta augstums ir 134 metri Aizsprosts ir masīva hidrotehniska celtne plūstošas ūdens straumes vai upes aizkavēšanai un tā līmeņa paaugstināšanai.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Aizsprosts · Redzēt vairāk »
Alfrēds Lielais
Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija) Anglosakšu valstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā Alfrēds Lielais (vai Ælfrǣd) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Alfrēds Lielais · Redzēt vairāk »
Amsterdama
Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Amsterdama · Redzēt vairāk »
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Angļi · Redzēt vairāk »
Antverpene
Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Antverpene · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Šetlendas salas
Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Šetlendas salas · Redzēt vairāk »
Ēresunds
Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ēresunds · Redzēt vairāk »
Ņūkāsla pie Tainas
Ņūkāsla pie Tainas, bieži saīsināti Ņūkāsla, ir pilsēta (city) Ziemeļaustrumanglijā pie Tainas upes ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ņūkāsla pie Tainas · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Beļģija · Redzēt vairāk »
Bergena
Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Bergena · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Brēmene · Redzēt vairāk »
Cunami
26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Cunami · Redzēt vairāk »
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Dabasgāze · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Dānija · Redzēt vairāk »
Degizraktenis
Akmeņogles ir viens no degizrakteņu veidiem. Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Degizraktenis · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Delfīni · Redzēt vairāk »
Edinburga
Edinburga ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras, Fērtoforta līča dienvidu krastā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Edinburga · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiselmērs
Eiselmērs ir sekls mākslīgs saldūdens ezers Nīderlandes ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Eiselmērs · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Elba · Redzēt vairāk »
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Fjords · Redzēt vairāk »
Flamingi
Flamingi (Phoenicopterus) ir flamingu dzimtas (Phoenicopteridae) vienīgā ģints.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Flamingi · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Francija · Redzēt vairāk »
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Frīzi · Redzēt vairāk »
Frīzlande
Frīzlande ir Nīderlandes province, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Frīzlande · Redzēt vairāk »
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Gēteborga · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Gliemji · Redzēt vairāk »
Glomma
Glomma ir Norvēģijas garākā upe.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Glomma · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Helgolande
Helgolande ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni no kontinenta krasta.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Helgolande · Redzēt vairāk »
Kategats
Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Kategats · Redzēt vairāk »
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Lamanšs
Lamanšs ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Lamanšs · Redzēt vairāk »
Lūzuma zona
Sanandreasa lūzuma zona Kalifornijā. Lūzuma zona, lūzuma līnija vai vienkārši lūzums ģeoloģijā ir teritorija starp divām tektoniskajām plātnēm, kur savstarpēji šīs plātnes mijiedarbojas.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Lūzuma zona · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Lielais Belts
Lielais Belts ir jūras šaurums starp Dānijas Langelānas un Fīnes salām rietumos un Lollānu un Zēlandi austrumos, viens no trijiem Dāņu šaurumiem.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Lielais Belts · Redzēt vairāk »
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Malas jūra · Redzēt vairāk »
Mazais Belts
Mazais Belts ir jūras šaurums Dānijā, viens no trijiem šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategatu un tālāk ar Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Mazais Belts · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Nafta · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Norfolka (Apvienotā Karaliste)
Norfolka ir grāfiste Anglijas Austrumu reģionā, Anglijā, Lielbritānijā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Norfolka (Apvienotā Karaliste) · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Norvēģu jūra
Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Norvēģu jūra · Redzēt vairāk »
Orkneju salas
Orkneju salas ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Orkneju salas · Redzēt vairāk »
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Oslo · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pelikāni
Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Pelikāni · Redzēt vairāk »
Pirātisms
Tradicionālais pirātu karogs ''Jolly Roger'' Pirātisms (peirateía) ir kuģu laupīšana un krimināla vardarbība jūrā vai uzbrukumi piekrastes apdzīvotajām teritorijām ar nolūku iegūt laupījumu.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Pirātisms · Redzēt vairāk »
Plūdmaiņas
Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Putni · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Reina · Redzēt vairāk »
Rihtera skala
Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Rihtera skala · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Roņi · Redzēt vairāk »
Roterdama
Roterdama ir pilsēta Nīderlandes rietumos, Reinas grīvā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Roterdama · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Sakši · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Skageraks
Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Skageraks · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Skotija · Redzēt vairāk »
Sognefjords
Sognefjorda karte Sognefjords ziemā Sognefjords - fjords Norvēģijā, pats garākais fjords pasaulē.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Sognefjords · Redzēt vairāk »
Temza
Temza ir upe Apvienotajā Karalistē, lielākā upe Anglijā, kas tek cauri Anglijas dienvidiem.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Temza · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Tundra · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vatu jūra
Vatu jūra ir Atlantijas okeānam piederīgās Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļa.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vatu jūra · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Vikingi · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Zivis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1134. gads
1134.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1134. gads · Redzēt vairāk »
1164. gads
1164.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1164. gads · Redzēt vairāk »
1219. gads
1219.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1219. gads · Redzēt vairāk »
1362. gads
1362.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1362. gads · Redzēt vairāk »
1441. gads
1441.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1441. gads · Redzēt vairāk »
1588. gads
1588.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1588. gads · Redzēt vairāk »
1651. gads
1651.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1651. gads · Redzēt vairāk »
1805. gads
1805.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1805. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2002. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2005. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 2006. gads · Redzēt vairāk »
400. gads
400.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 400. gads · Redzēt vairāk »
878. gads
878.
Jaunums!!: Ziemeļjūra un 878. gads · Redzēt vairāk »
