Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Aļaska, Apses, Ķīna, Čukču pussala, Āzija, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Britu salas, Centimetrs, Dienvidaustrumāzija, Dziedātājputni, Egles, Eirāzija, Eiropa, Filipīnas, Gājputni, Grams, Grīšļi, Hokaido, Indoķīnas pussala, Indonēzija, Japāna, Kalimantāna, Kalns, Kamčatka, Kāja, Knābis, Kosas, Krūms, Krievija, Kukaiņi, Kuriļu salas, Lakstaugs, Lapas, Lapu sūnas, Latvija, Latvijas putnu sugu saraksts, Lejasciems, Ligzda, Mati, Mežs, Mongolija, Niedres, Ola, Poliginija, Priedes, Rododendri, Sibīrija, Skandināvija, Somija, ..., Spalva, Spārns, Spārnu plētums, Strautenes, Taiga, Upe, Vītoli, Viendienīšu kārta, Zaļais ķauķītis, Ziemeļamerika. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Aļaska · Redzēt vairāk »
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Apses · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Ķīna · Redzēt vairāk »
Čukču pussala
Čukču pussala ir pussala Āzijas pašos ziemeļaustrumos Čukotkas autonomajā apvidū.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Čukču pussala · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Āzija · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Britu salas · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Egles · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Eiropa · Redzēt vairāk »
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Filipīnas · Redzēt vairāk »
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Gājputni · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Grams · Redzēt vairāk »
Grīšļi
Grīšļi ir apjomīga ģints grīšļu dzimtā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Grīšļi · Redzēt vairāk »
Hokaido
Hokaido (Hokkaidō, izrunā) ir otra lielākā Japānas sala.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Hokaido · Redzēt vairāk »
Indoķīnas pussala
Indoķīnas pussalas karte 1886. gadā Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honas deltām.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Indoķīnas pussala · Redzēt vairāk »
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Indonēzija · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Japāna · Redzēt vairāk »
Kalimantāna
Kalimantāna jeb Borneo ir sala Lielajās Zunda salās, trešā lielākā sala uz Zemes.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kalimantāna · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kalns · Redzēt vairāk »
Kamčatka
Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kamčatka · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kāja · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Knābis · Redzēt vairāk »
Kosas
Kosu klasi pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum).
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kosas · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Krūms · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Krievija · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Kuriļu salas · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas putnu sugu saraksts
Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Latvijas putnu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Lejasciems
Lejasciems ir bijusī pilsēta (1928. — 1939. gads), tagad ciems Vidzemes austrumos, Gulbenes novada Lejasciema pagasta centrs.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Lejasciems · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Ligzda · Redzēt vairāk »
Mati
Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Mati · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Mežs · Redzēt vairāk »
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Mongolija · Redzēt vairāk »
Niedres
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Niedres · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Ola · Redzēt vairāk »
Poliginija
Poliginija ((polygynia), no πολύ- (poly-) — 'daudz' un γυνή (gyne) — 'sieva, sieviete') jeb daudzsievība ir laulības paveids, kur vīrietim vienlaikus ir vairākas sievas.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Poliginija · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Priedes · Redzēt vairāk »
Rododendri
Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Rododendri · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Somija · Redzēt vairāk »
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Spalva · Redzēt vairāk »
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Spārns · Redzēt vairāk »
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Spārnu plētums · Redzēt vairāk »
Strautenes
Strautenes ir nepilnas pārvērtības kukaiņu kārta.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Strautenes · Redzēt vairāk »
Taiga
Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Taiga · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Upe · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Vītoli · Redzēt vairāk »
Viendienīšu kārta
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Ziemeļu ķauķītis un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
