Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zigfrīds Anna Meierovics

Indekss Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

213 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alberts Kviesis, Aleksandrs Dauge, Aleksandrs Kerenskis, Aleksandrs Millerāns, Alfrēds Birznieks, Alfrēds Riekstiņš (politiķis), Alfreds Jēkabs Bērziņš, Amerikas Savienotās Valstis, Andrievs Niedra, Angļu valoda, Antante, Antons Dzenis, Antss Pīps, Apollo (portāls), Aprīļa pučs, Apvienotā Karaliste, Aristids Briāns, Artūrs Balfūrs, Arvīds Kalniņš (ķīmiķis), Austroungārija, Ģintermuiža, Ženēva, Žoržs Klemanso, Ādolfs Klīve, Balfūra nota, Baltijas Antante, Baltijas pārkrievošana, Beļģija, Bermontiāde, Boļševiki, Brīvības piemineklis, Brestļitovskas miera līgums, Brizules muiža, Bulduru konference, Celmiņa 1. Ministru kabinets, Delfi (portāls), Diena (laikraksts), Dubulti (Jūrmala), Durbe, Ebreji, Ekonomika, Elizabetes iela (Rīga), Ernests Bauers, Ernests Ozoliņš, Esmē Hauards, Februāra revolūcija, Franču valoda, Francija, Galvaskauss, ..., Gatis Šmits, Goda Leģiona ordenis, Gunārs Meierovics, Gustavs Klaustiņš, Gustavs Zemgals, Hermanis Punga, Hugo Celmiņš, Ievērojamākās Latvijas personības, Igaunija, Igaunijas Brīvības krusts, Itāļu valoda, Itālija, Japāna, Jānis Čakste, Jānis Ducens, Jānis Goldmanis, Jānis Lūsēns, Jānis Pauļuks (politiķis), Jānis Seskis, Jānis Zālītis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Jūrmala, Jēkabs Osis, Jelgava, Juris Pabērzs, Kabile, Kārlis Ulmanis, Kijiva, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga), Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas Republika, Krievijas SFPR, Kristīne Bakmane, Kuldīga, Kurzemes guberņa, Latīņu raksts, Latgale, Latgalieši, Lats, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latviešu valoda, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Avīze, Latvijas Banka, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Kareivis, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Labklājības ministrija, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Latvijas Republikas Saeimas nams, Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Valsts kontrole, Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Universitāte, Latvijas valsts atzīšana de facto, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas Valsts prezidents, Latvijas Vēstnesis, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvijas—Lietuvas robeža, Lāčplēša iela (Rīga), Lāčplēša Kara ordenis, Līgotņu Jēkabs, LETA, Londona, Ludvigs Sēja, Luterisms, Maskava, Mazinieku partija, Mājas Viesis, Māra Zālīte, Mārtiņš Antons, Mercedes-Benz, Miķelis Valters, Niedras valdība, Oļģerds Grosvalds, Oto Kārkliņš, Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, Parīze, Pauļuka Ministru kabinets, Pauls Gailītis, Pūre, Pirmais pasaules karš, Polija, Rīga, Rīgas Doms, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Meža kapi, Rīgas Pāvila baznīca, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rēzekne, Ringolds Kalnings, Roberts Dukurs, Roma, Romas Katoļu baznīca, Romāņu valodas, Romāns Dmovskis, Rudolfs Holsti, Saeima, Sanktpēterburga, Sarmīte Ēlerte, Satversmes sapulces vēlēšanas, Sēmes pagasts, Skriemeļi, Somija, Staņislavs Jaudzems, Stabu iela (Rīga), Starptautiskā lidosta "Rīga", Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība, Stokholma, Svētais Krēsls, Talavija, Tartu, Tartu Universitāte, Tautas padome, Tautu Savienība, Triju Zvaigžņu ordenis, Tukuma apriņķis, Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola, Tukums, Ulmaņa 1. Ministru kabinets, Valdības Vēstnesis, Valka, Valmiera, Valters un Rapa, Vācija, Vācu valoda, Vecā un jaunā stila datumi, Versaļas līgums, Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Viktors Emanuels III, Vilis Holcmanis, Vilis Olavs, Vladislavs Rubulis, Voldemārs Salnais, Voldemārs Zāmuēls, Zāmuēla Ministru kabinets, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, Zviedrija, 1. Saeima, 1. Saeimas vēlēšanas, 1919. gada Parīzes miera konference. Izvērst indekss (163 vairāk) »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Dauge

Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kerenskis

Aleksandrs Kerenskis (dzimis, miris) bija krievu politiķis, jurists, brīvmūrnieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Aleksandrs Kerenskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Millerāns

Aleksandrs Millerāns (dzimis, miris) bija kreiss franču politiķis.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Aleksandrs Millerāns · Redzēt vairāk »

Alfrēds Birznieks

Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Alfrēds Birznieks · Redzēt vairāk »

Alfrēds Riekstiņš (politiķis)

Alfrēds Riekstiņš (—) bija Latvijas inženieris, uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Alfrēds Riekstiņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Alfreds Jēkabs Bērziņš

Alfreds Jēkabs Bērziņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Alfreds Jēkabs Bērziņš · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Antante · Redzēt vairāk »

Antons Dzenis

Antons Dzenis (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Antons Dzenis · Redzēt vairāk »

Antss Pīps

Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Antss Pīps · Redzēt vairāk »

Apollo (portāls)

Apollo ir informatīvi izklaidējošs interneta portāls Latvijā, kas pieder uzņēmumam SIA "TVNET GRUPA".

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Apollo (portāls) · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Aristids Briāns

Aristids Briāns (dzimis, miris) bija Francijas sociāldemokrātu politiķis, kurš no 1909.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Aristids Briāns · Redzēt vairāk »

Artūrs Balfūrs

Artūrs Džeimss Balfūrs, Pirmais grāfs Balfūrs (dzimis, miris) - britu politiķis no Konservatīvās partijas.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Artūrs Balfūrs · Redzēt vairāk »

Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)

Arvīds Kalniņš (1894—1981) bija latviešu ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Arvīds Kalniņš (ķīmiķis) · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Ģintermuiža

Ģintermuižas slimnīcas vēsturiskā apbūve 2016. gadā 19. gadsimta beigās Ģintermuiža ir bijusī muiža Jelgavā, kur 1887.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ģintermuiža · Redzēt vairāk »

Ženēva

Ženēva Ženēva ir pilsēta Šveices galējos dienvidrietumos, valsts frančvalodīgajā daļā, pie Ronas iztekas no Ženēvas ezera.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ženēva · Redzēt vairāk »

Žoržs Klemanso

Žoržs Benžamēns Klemanso (dzimis, miris) bija franču žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Žoržs Klemanso · Redzēt vairāk »

Ādolfs Klīve

Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ādolfs Klīve · Redzēt vairāk »

Balfūra nota

1918.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Balfūra nota · Redzēt vairāk »

Baltijas Antante

Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē. Baltijas valstu ārlietu ministri 5. konferencē 1936. gada 10. decembrī (no kreisās Stasis Lozoraitis, Vilhelms Munters, Frīdrihs Akels). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Baltijas ārlietu ministru konference Tallinā, 1937. gada decembris. Baltijas Antante jeb Baltijas savienība bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Baltijas Antante · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Beļģija · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Brizules muiža

Brizules muiža Brizules muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Brizules ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Brizules muiža · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Celmiņa 1. Ministru kabinets

Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Celmiņa 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Delfi (portāls) · Redzēt vairāk »

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Durbe · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ebreji · Redzēt vairāk »

Ekonomika

Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ekonomika · Redzēt vairāk »

Elizabetes iela (Rīga)

Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Elizabetes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Ernests Bauers

Ernests Bauers (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ernests Bauers · Redzēt vairāk »

Ernests Ozoliņš

Ernests Ozoliņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ernests Ozoliņš · Redzēt vairāk »

Esmē Hauards

Esmē Hauards 1924. gadā Esmē Viljams Hauards (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes diplomāts.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Esmē Hauards · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Francija · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Gatis Šmits

Gatis Šmits (dzimis) ir latviešu režisors.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Gatis Šmits · Redzēt vairāk »

Goda Leģiona ordenis

Kavaliera šķiras Goda Leģiona ordeņa medaļa Francijas Nacionālais Goda Leģiona ordenis ir Francijas ordenis, ko iedibinājis Napoleons Bonaparts.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Goda Leģiona ordenis · Redzēt vairāk »

Gunārs Meierovics

Gunārs Meierovics (—) bija Latvijas politiķis, Zigfrīda Meierovica dēls.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Gunārs Meierovics · Redzēt vairāk »

Gustavs Klaustiņš

Gustavs Klaustiņš (—) bija Latvijas inženieris un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Gustavs Klaustiņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Hermanis Punga

Hermanis Punga (—) bija Latvijas diplomāts, inženieris, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Hermanis Punga · Redzēt vairāk »

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »

Ievērojamākās Latvijas personības

Par visu laiku ievērojamāko personu atzītais Krišjānis Barons Ievērojamākās Latvijas personības ir laikraksta "Latvijas Avīze" un interneta portāla "Apollo" kopīgā 2004.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ievērojamākās Latvijas personības · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas Brīvības krusts

Igaunijas Brīvības krusts Igaunijas Brīvības krusts bija Igaunijas militārais apbalvojums, kuru pasniedza par ieguldījumu Igaunijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Igaunijas Brīvības krusts · Redzēt vairāk »

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Itālija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Ducens

Jānis Ducens (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, apsardzības ministrs, prokurors.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Ducens · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Lūsēns

Jānis Lūsēns (dzimis Liepājā) ir latviešu komponists.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Lūsēns · Redzēt vairāk »

Jānis Pauļuks (politiķis)

Jānis Pauļuks (—) Latvijas politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Pauļuks (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jānis Seskis

Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens ir sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību mūzikas vēsturē un teorijā, tā ir vienīgā šāda profila augstskola Latvijā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jēkabs Osis

Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Jelgava · Redzēt vairāk »

Juris Pabērzs

Juris Pabērzs (arī Jurs Pabēržs; —) bija Latvijas jurists, politiķis, sabiedrisks darbinieks un literāts.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Juris Pabērzs · Redzēt vairāk »

Kabile

Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Kabile · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Kijiva · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Krišjāņa Barona iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)

Krišjāņa Valdemāra iela ir maģistrālā Rīgas iela, kas atrodas Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Kristīne Bakmane

Kristīne Bakmane Kristīne Bakmane (1897—1925) bija latviešu uzņēmēja, kompānijas "Kr.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Kristīne Bakmane · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latgale · Redzēt vairāk »

Latgalieši

Latgalieši ir etniskā grupa, latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latgalieši · Redzēt vairāk »

Lats

Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Lats · Redzēt vairāk »

Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja

J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja

Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916). Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja bija latviešu strēlnieku organizācijas komiteja Pirmā pasaules kara laikā, kas darbojās Latviešu izglītības biedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 Rīgā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Avīze

"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »

Latvijas Banka

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Banka · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Kareivis

"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Kareivis · Redzēt vairāk »

Latvijas Mākslas akadēmija

Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Nacionālā opera un balets · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums

Aizsardzības ministra karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas aizsardzības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas darba ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Latvijas Republikas Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Labklājības ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Saeimas nams

Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Saeimas nams · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas satiksmes ministri ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1918.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Satversme · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Valsts kontrole · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas Zemkopības ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de facto

Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lāčplēša iela (Rīga)

Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Maskavas forštates apkaimēs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Lāčplēša iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Lāčplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »

Līgotņu Jēkabs

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un LETA · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Londona · Redzēt vairāk »

Ludvigs Sēja

Latvijas sūtnis ASV L. Sēja (1925). Ludvigs Sēja (—) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ludvigs Sēja · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Luterisms · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Maskava · Redzēt vairāk »

Mazinieku partija

Sociāldemokrātu mazinieku vēlēšanu plakāts. Mazinieku partija (oficiāli — Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija) bija politiskā partija Latvijā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Mazinieku partija · Redzēt vairāk »

Mājas Viesis

„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Mājas Viesis · Redzēt vairāk »

Māra Zālīte

Māra Zālīte (dzimusi) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Māra Zālīte · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Antons

Mārtiņš Antons (1888—1941) bija advokāts un politiķis.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Mārtiņš Antons · Redzēt vairāk »

Mercedes-Benz

Mercedes-Benz ir vācu automašīnu zīmols un, kopš 2019.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Mercedes-Benz · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Oļģerds Grosvalds

Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962).

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Oļģerds Grosvalds · Redzēt vairāk »

Oto Kārkliņš

Oto Kārkliņš (1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Oto Kārkliņš · Redzēt vairāk »

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Parīze · Redzēt vairāk »

Pauļuka Ministru kabinets

Pauļuka Ministru kabineta sēde 1923. gada 30. janvārī. Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Pauļuka Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Pauls Gailītis

Pauls Oto Gailītis (1869—1943) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Pauls Gailītis · Redzēt vairāk »

Pūre

Pūre ir apdzīvota vieta Tukuma novada Pūres pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Pūre · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Polija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas Pāvila baznīca

Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīcas tornis Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rīgas Pāvila baznīca · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Ringolds Kalnings

Ringolds Kalnings ( —) bija Latvijas politiķis, vairākkārtējs Latvijas finanšu ministrs 1920.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ringolds Kalnings · Redzēt vairāk »

Roberts Dukurs

Roberts Dukurs (—) bija Latvijas politiķis, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts un Latvijas darba ministrs no 1921.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Roberts Dukurs · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Roma · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romāņu valodas

Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »

Romāns Dmovskis

Romāns Staņislavs Dmovskis (dzimis, miris) bija poļu politiķis.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Romāns Dmovskis · Redzēt vairāk »

Rudolfs Holsti

Eino Rudolfs Voldemars Holsti (1881. gada 8. oktobris — 1945. gada 3. augusts) bija Somijas politiķis un diplomāts, filosofijas doktors.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Rudolfs Holsti · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Saeima · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarmīte Ēlerte

Sarmīte Ēlerte (dzimusi Rīgā) ir latviešu žurnāliste, kino kritiķe un politiķe, ilggadēja laikraksta "Diena" galvenā redaktore.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Sarmīte Ēlerte · Redzēt vairāk »

Satversmes sapulces vēlēšanas

Latvijas apgabalos nodotās balsis Satversmes sapulces un 1. Saeimas vēlēšanās. Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirmās neatkarīga likumdevēja orgāna vēlēšanas Latvijas Republikas vēsturē, kas beidzās ar Latvijas Satversmes sapulces izveidošanu.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Satversmes sapulces vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Sēmes pagasts

Sēmes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām novada austrumos.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Sēmes pagasts · Redzēt vairāk »

Skriemeļi

Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Skriemeļi · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Somija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Jaudzems

Staņislavs Jaudzems (1890—1969) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Staņislavs Jaudzems · Redzēt vairāk »

Stabu iela (Rīga)

Stabu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Stabu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Starptautiskā lidosta "Rīga"

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Starptautiskā lidosta "Rīga" · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība

Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības simboli Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība ir humānās palīdzības aģentūra, kurai ir nacionālās filiāles gandrīz visās pasaules valstīs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība · Redzēt vairāk »

Stokholma

Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Stokholma · Redzēt vairāk »

Svētais Krēsls

Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Svētais Krēsls · Redzēt vairāk »

Talavija

Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Talavija · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Tukuma apriņķis

Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tukuma apriņķis · Redzēt vairāk »

Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola

Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola · Redzēt vairāk »

Tukums

Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Tukums · Redzēt vairāk »

Ulmaņa 1. Ministru kabinets

Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Ulmaņa 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Valdības Vēstnesis

"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Valdības Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Valka · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Valmiera · Redzēt vairāk »

Valters un Rapa

Valters un Rapa ir 1912.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Valters un Rapa · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Versaļas līgums

Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »

Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola

Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola ir vispārizglītojoša mācību iestāde Kuldīgā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Viktors Emanuels III

Viktors Emanuels III (dzimis, miris) bija Itālijas karalis no 1900.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Viktors Emanuels III · Redzēt vairāk »

Vilis Holcmanis

Vilis Holcmanis (—) bija Latvijas advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vilis Holcmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »

Vladislavs Rubulis

Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Salnais

Voldemārs Salnais (arī Salnājs;  —) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Voldemārs Salnais · Redzēt vairāk »

Voldemārs Zāmuēls

Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls;  —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »

Zāmuēla Ministru kabinets

Voldemāra Zāmuēla vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Zāmuēla Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un 1. Saeima · Redzēt vairāk »

1. Saeimas vēlēšanas

1. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1922.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un 1. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

1919. gada Parīzes miera konference

"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Viena no Parīzes miera konferences sesijām Parīzes miera konference 1919.

Jaunums!!: Zigfrīds Anna Meierovics un 1919. gada Parīzes miera konference · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zigfrīds Anna Meirovics, Zigfrīds Meierovics.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »