27 attiecības: Aglona, Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija, Baltkrievu valoda, Beatifikācija, Benedikts XV, Boļeslavs Sloskāns, Brestas apgabals, Butirku cietums, Grodņas apgabals, Itālija, Kareļiču rajons, Krievijas Impērija, Minska, Minskas guberņa, Palestīna, Pareizticība, Pijs XI, Pinska, Polija, Rīga, Revindikācija Polijā, Romas Katoļu baznīca, Sanktpēterburga, Smoļenska, Tula, Varšava, Vācija.
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Aglona · Redzēt vairāk »
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija bija augstākā mācību iestāde Sanktpēterburgā, kas sagatavoja Romas Katoļu baznīcas darbiniekus Krievijas impērijas teritorijā.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Beatifikācija
Jāņa Pāvila II beatifikācija (01.05.2011.) Beatifikācija (no beatus — 'svētlaimīgs') ir ceremonija Romas katoļu baznīcā, kuras laikā kādu personu pasludina par svētīgu.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Beatifikācija · Redzēt vairāk »
Benedikts XV
Pāvests Benedikts XV ((), dzimis kā Džakomo della Kjeza, dzimis, miris) bija Romas pāvests, kura pontifikāts ilga no 1914.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Benedikts XV · Redzēt vairāk »
Boļeslavs Sloskāns
Boļeslavs Sloskāns (dzimis Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā, miris) bija Romas katoļu baznīcas Cilitānas titulārbīskaps, Mogiļevas un Minskas apustuliskais administrators, kā arī neformāli Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 21.01.1917., nominēts 05.05.1926., konsekrēts 10.05.1926.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Boļeslavs Sloskāns · Redzēt vairāk »
Brestas apgabals
Brestas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Brestas apgabals · Redzēt vairāk »
Butirku cietums
thumb Butirku cietums, arī Butirka ir izmeklēšanas izolators, kas atrodas Krievijas galvaspilsētā Maskavā.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Butirku cietums · Redzēt vairāk »
Grodņas apgabals
Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Grodņas apgabals · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Itālija · Redzēt vairāk »
Kareļiču rajons
Kareļiču rajons jeb Koreļiču rajons ir Grodņas apgabala rajons Baltkrievijā.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Kareļiču rajons · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Minska · Redzēt vairāk »
Minskas guberņa
Guberņas ģerbonis Minskas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc 2.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Minskas guberņa · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Palestīna · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pijs XI
Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Pijs XI · Redzēt vairāk »
Pinska
Pinska ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Pinska · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Polija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Rīga · Redzēt vairāk »
Revindikācija Polijā
Revindikācija ir historiogrāfijā pieņemts apzīmējums austrumu pareizticības ierobežošanas procesam Polijas valstī starp abiem pasaules kariem.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Revindikācija Polijā · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Tula
Tula ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Tula · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Zigmunts Loziņskis un Vācija · Redzēt vairāk »