Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zilbes intonācija

Indekss Zilbes intonācija

Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvanitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.

34 attiecības: Analītiska valoda, Ķīniešu valoda, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Cirkumflekss, Dāņi, Dāņu valoda, Divskanis, Garumzīme, Glotāls slēdzenis, Gravis, Homonīms, Japāņu valoda, Jānis Endzelīns, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas, Lībiešu valoda, Lietuviešu valoda, Minimālais pāris, Mora, Nazalizācija, Nazāls līdzskanis, Norvēģu valoda, Patskanis, Piedēklis, Semantika, Sengrieķu valoda, Senprūšu valoda, Sintētiska valoda, Skanenis, Slāvu valodas, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Taju valoda, Tilde (zīme).

Analītiska valoda

Analītiska valoda ir tāda, kurā dažādas gramatiskās attieksmes izsaka ar vārdu kārtības izmainīšanu vai citu vārdu pievienošanu, nevis vārdu locīšanu.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Analītiska valoda · Redzēt vairāk »

Ķīniešu valoda

Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Ķīniešu valoda · Redzēt vairāk »

Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze

Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). prūšu u.c.) valodās runājošo izplatību šajā laikmetā. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā. somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze · Redzēt vairāk »

Cirkumflekss

Cirkumflekss (arī jumtiņš) ir diakritiska zīme (◌&#x302), ko izmanto vairākās valodās.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Cirkumflekss · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda ar aptuveni 5,6 miljoniem runātāju, valsts valoda Dānijā un Fēru Salās (līdzās fēru valodai).

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »

Divskanis

Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Divskanis · Redzēt vairāk »

Garumzīme

Garumzīme, arī makrons (no, garš), ir diakritiskā zīme, kas tiek likta virs vai zem patskaņiem.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Garumzīme · Redzēt vairāk »

Glotāls slēdzenis

Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Glotāls slēdzenis · Redzēt vairāk »

Gravis

Gravis ir diakritiska zīme (◌&#x300), ko izmanto vairākās valodās.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Gravis · Redzēt vairāk »

Homonīms

Homonīmi ir vārdi ar atšķirīgu nozīmi, kas izrunājami un rakstāmi vienādi.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Homonīms · Redzēt vairāk »

Japāņu valoda

Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, kurā galvenokārt runā japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Japāņu valoda · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk kā 10% iedzīvotāju Latgaliešu valoda (latgaļu volūda, arī latgalīšu volūda) ir austrumbaltu valodas paveids.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas

Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas ir vārdi, kuru vienīgā šķirējpazīme (ārpus konteksta) ir to intonācija.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas · Redzēt vairāk »

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Minimālais pāris

Minimālais pāris fonētikā ir vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, pārējiem segmentiem paliekot nemainīgiem.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Minimālais pāris · Redzēt vairāk »

Mora

Mora var būt.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Mora · Redzēt vairāk »

Nazalizācija

Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Nazalizācija · Redzēt vairāk »

Nazāls līdzskanis

Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Norvēģu valoda

Norvēģu valoda (norsk) ir ziemeļģermāņu atzara indoeiropiešu valoda.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Patskanis

Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Patskanis · Redzēt vairāk »

Piedēklis

Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Piedēklis · Redzēt vairāk »

Semantika

Zīme un nozīme Semantika (cēlies no, sēmantikós — ‘nozīmējošs’) ir valodniecības nozare par valodas vienību (zīmju, vārdu utt.) nozīmi, pretstatā sintaksei, kas apskata informācijas nesēju struktūru.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Semantika · Redzēt vairāk »

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Sintētiska valoda

Valodniecības kontekstā vārdam sintētisks ir divas nozīmes, viena nozīme atsaucas uz valodām, kas apvieno vairākas morfēmas, lai izveidotu vārdu (pretstatā izolējošām valodām, kas tendējas uz vienu zilbi gariem vārdiem).

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Sintētiska valoda · Redzēt vairāk »

Skanenis

Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Skanenis · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »

Taju valoda

Taju valoda (ภาษาไทย, phasa thai, izrunā) ir taju-kadaju saimes valoda.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Taju valoda · Redzēt vairāk »

Tilde (zīme)

Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (­~), vai arī diakritiska zīme (◌&#x303), ko izmanto vairākās valodās.

Jaunums!!: Zilbes intonācija un Tilde (zīme) · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »