Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Aglutinējoša valoda, Analītiska valoda, Ķīniešu valoda, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Cirkumflekss, Dāņi, Dāņu valoda, Divskanis, Endzelīns, Garumzīme, Glotāls slēdzenis, Gravis, Homonīms, Japāņu valoda, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas, Lībiešu valoda, Lietuviešu valoda, Minimālais pāris, Mora, Nazalizācija, Nazāls līdzskanis, Norvēģu valoda, Patskanis, Piedēklis, Semantika, Sengrieķu valoda, Senprūšu valoda, Sintētiska valoda, Skanenis, Slāvu valodas, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Taju valoda, Tilde (zīme).
Aglutinējoša valoda
Aglutinējoša valoda, arī aglutinatīva valoda ( — ‘pielīmēt’), ir sintētiska valoda, kurā vārdu un morfēmu veido ar aglutināciju, tas ir, ar vārdu atvasināšanu, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem ir tikai viena nozīme.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Aglutinējoša valoda · Redzēt vairāk »
Analītiska valoda
Analītiska valoda ir tāda, kurā dažādas gramatiskās attieksmes izsaka ar vārdu kārtības izmainīšanu vai citu vārdu pievienošanu, nevis vārdu locīšanu.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Analītiska valoda · Redzēt vairāk »
Ķīniešu valoda
Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Ķīniešu valoda · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze
somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā. Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze · Redzēt vairāk »
Cirkumflekss
Cirkumflekss (arī jumtiņš) ir diakritiska zīme (◌̂), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Cirkumflekss · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Dāņi · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Divskanis · Redzēt vairāk »
Endzelīns
Endzelīns (sieviešu dzimtē Endzelīna) ir latviešu uzvārds.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Endzelīns · Redzēt vairāk »
Garumzīme
Garumzīme, arī makrons (no, garš), ir diakritiskā zīme, kas tiek likta virs vai zem patskaņiem.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Garumzīme · Redzēt vairāk »
Glotāls slēdzenis
Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Glotāls slēdzenis · Redzēt vairāk »
Gravis
Gravis ir diakritiska zīme (◌̀), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Gravis · Redzēt vairāk »
Homonīms
Homonīmi ir vārdi ar atšķirīgu nozīmi, kas izrunājami un rakstāmi vienādi.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Homonīms · Redzēt vairāk »
Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Japāņu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas
Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas ir vārdi, kuru vienīgā šķirējpazīme (ārpus konteksta) ir to intonācija.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Minimālais pāris
Minimālais pāris fonētikā ir vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, pārējiem segmentiem paliekot nemainīgiem.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Minimālais pāris · Redzēt vairāk »
Mora
Mora var būt.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Mora · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Patskanis · Redzēt vairāk »
Piedēklis
Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Piedēklis · Redzēt vairāk »
Semantika
Zīme un nozīme Semantika (cēlies no, sēmantikós — ‘nozīmējošs’) ir valodniecības nozare par valodas vienību (zīmju, vārdu utt.) nozīmi, pretstatā sintaksei, kas apskata informācijas nesēju struktūru.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Semantika · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Sintētiska valoda
Sintētiska valoda ir valoda, kas apvieno vairākas morfēmas, lai izveidotu vārdu.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Sintētiska valoda · Redzēt vairāk »
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Skanenis · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Taju valoda
Taju valoda (ภาษาไทย, phasa thai, izrunā), senāk siāmiešu valoda, ir taju-kadaju saimes valoda, Taizemes valsts valoda.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Taju valoda · Redzēt vairāk »
Tilde (zīme)
Tilde var būt vai nu tehniska rakstu zīme (~), vai arī diakritiska zīme (◌̃), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Zilbes intonācija un Tilde (zīme) · Redzēt vairāk »
